10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Domājot par Rīgu kā topošo Eiropas Kultūras galvaspilsētu, mēs nedrīkstam aizmirst, cik nozīmīga loma šajā svarīgajā notikumā būs pilsētas vizuālajam tēlam, ko veido tās arhitektoniskās un vēsturiskās vērtības. Ikviena liela starptautiska notikuma veiksme vienmēr lielā mērā ir bijusi atkarīga no tā rīkotājpilsētas prasmes izcelt savu savdabību un „uzspodrināt ģimenes relikvijas”.
Esmu pārliecināts, ka mēs, rīdzinieki, esam stipri savā nacionālajā pašcieņā un tapēc 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta iztiks bez skolnieciskiem centieniem par visu varu pierādīt ārzemniekiem, cik esam mūsdienīgi, globāli un "tādi paši kā jūs". Mēs savā Baltijas metropolē, paldies Dievam, esam sveši pārmērībām un būsim arī pārslimojuši kaiti redzēt progresa simbolu katrā debesīs uzslietā betona klucī. Arī pošot Eiropas kultūras galvaspilsētu, neaizrausimies tikai ar aktuālo un "aktuālo". Atgādināsim – turklāt varbūt vispirms paši sev, pēc tam arī ārzemju viesiem – par gadsimtos veidotām kultūras vērtībām, ko uzkrājusi mūsu pilsēta. It īpaši, ja to uzspodrināšanai nav vajadzīgi milzīgi līdzekļi. Viena no šīm pilsētas pērlēm, Kalnciema ielas vēsturisko koka ēku kvartāls, ir apskatāms, aptaustāms un izbaudāms paraugs tam, ko spēj darbīgs entuziasms savienojumā ar precīzi veiktu investīciju. Pierādījums, ka šāds risinājums būs efektīvs arī citu nolaistu kultūras vērtību, nākamo tūristu "magnētu" un rīdzinieku dzīves vides sakopšanā.
Atcerēsimies, ka vēl tik sen vairākas no šīm mīlīgajām ēkām, kas tagad kļuvušas par daudzu Rīgas viesu godavārtiem (diez vai viņus ieintriģē pirms tam redzētie lielveikali un dzīvokļu torņi), šķita satrupēšanai lemti grausti. Taču notika brīnums. Valdība, rīkojot NATO galotņu sanāksmi Rīgā, lai sakoptu Kalnciema ielu, pat pārkāpa politiskos principus, jo ieguldīja valsts naudu – 369 937 latus –privātā un pašvaldības īpašumā. Tāpat būtisku artavu toreiz deva Rīgas dome, un man kā toreizējam pašvaldības izpilddirektoram tika gods vadīt šo projektu, kas devis tikai un vienīgi gandarījumu. Tomēr šis tas vēl ir palicis nepadarīts – lielā mērā diemžēl arī tāpēc, ka pēc tam, kad NATO sanāksme beidzās, priekšlikumi Rīgas domei turpināt investēt nebūt ne lielus līdzekļus kvartāla veiksmīgas renovācijas pabeigšanā vairs neatrada atsaucību.
Kultūras vērtību kopšana un kvartāla attīstība nav pateicīgs uzdevums, un tāpēc privātīpašumā esošo vēsturisko ēku uzturētāji gluži pamatoti cer saņemt no Rīgas domes atbalstu, kas to praktiski neapgrūtina – nekustamā īpašuma nodokļa atlaides veidā. Aizvadītais laiks ir pierādījis, cik toreiz apšaubītais ieguldījums bijis veiksmīgs un negaistošs – kvartāls kalpo kā Rīgas vizītkarte, dod jaunas kultūras un pulcēšanās iespējas rīdziniekiem un saglabā senās Pārdaugavas tēlu. Tāpēc gan valsts, gan Rīgas dome netieši, bet ar uzviju atpelna savas investīcijas. Manuprāt, darbs un aizrautība, ko Kalnciema kvartāla patrioti ieguldījuši šajā vietā, noteikti gandarījams ar nodokļu atlaidi 100 procentu apjomā. Turklāt loma, kāda šiem pilsētas „godavārtiem” būs Eiropas kultūras pilsētas notikumu laikā, ir pelnījusi arī precīzu pašvaldības finansiālo atbalstu, kas būtu ieplānojams Rīgas nākamā gada budžetā. Ceru, ka līdzīgās domās ir ikviens Rīgas domes deputāts.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.