Dainis Lemešonoks: 1. jūnijs - sakņu sistēmas pārbaude

Partijām, kas patlaban ir pārstāvētas Saeimā un tāpēc tiek dēvētas par "lielajām", pašvaldību vēlēšanas rada papildus nervozitāti. Turklāt "kaujai par Rīgu", neraugoties uz visu sacelto brēku, te nav būtiska loma, jo tās iznākums tāpat šķiet jau zināms.

Taču pilsoņu balsojums ne tikai noteiks konkrēto varas sadalījumu 9 pilsētās un 110 novados – sabiedriskajai domai tas kļūs par olekti, ar ko mērīt viena vai otra politiskā (ne)spēka izredzes "cīņā par galveno balvu" 12. Saeimas vēlēšanās nākamā gada oktobrī. Ja gūtie rezultāti būs pieticīgi vai pat tiks piedzīvota izgāšanai, tagad it kā visvarenā "Vienotība" un īpaši Reformu partija var iegūt "politiskā līķa" reputāciju. Turklāt šoreiz valdības partijām vairs nav agrāko iespēju, kā Tautas partijas ziedu laikos, uzpirkt pašvaldību deputātus ar valsts budžeta naudas piešķīrumiem un iemānīt savās rindās – tāpēc arī pašvaldību vēlēšanās atkal ir izteikti daudz reģionālo un novada mēroga partiju.

Pašvaldību deputāti – it īpaši, ja tie tikuši varā – kopā ar vietējām nodaļām veido nacionālā mēroga partiju "saknes": jo spēcīgāka un sazarotāka šī sistēma, jo pati partija stabilāka, spēcīgāka un ar lielākām "morālām tiesībām" uz valsts varu. Pateicoties tieši spēcīgām pozīcijām vietvarā, Latvijas Zemnieku savienība spēja izdzīvot pat vispār bez savas pārstāvniecības 7. Saeimā. Arī tagad tā (esot apvienībā ar Latvijas Zaļo partiju) netaisās iznīkt tikai tāpēc, ka Valda Zatlera "sarkano līniju" dēļ netiek laista valdībā kā oligarha partija.

Tieši Reformu partijai šīs vēlēšanas ir visīstākais nāves triks, tās "būt vai nebūt". Ja zatlerieši – kā uzstājīgi apgalvo viņu konkurenti gan valdībā, gan Saeimas opozīcijā – paliek bez savas pārstāvniecības vairumā no ~40 pašvaldībām, kurās pieteikti tās kandidāti (dažviet saraksti veidoti kopā ar citām partijām), tad tiem nekas cits neatliek kā pašlikvidēt partiju un samukt citās. It kā spēcīgs RP saraksts ir izveidots Liepājā, taču ar to vien būs par maz. Turklāt pastāv risks, ka pilsētu un novadu politikas entuziasti daudzviet ir vienkārši "izīrējuši" sev Zatlera partijas piederību (lai nav jāķēpājas ar savas dibināšanu) un saraus ar to saites ātri vien pēc vēlēšanām. Taču RP var arī paveikties savākt pieklājīgu mandātu skaitu un tā "iegūt otro elpu". Savukārt "Saskaņas centram" (pieteikti ~50 saraksti) iespējamie panākumi ārpus Rīgas un Rēzeknes (arī izveidojot pilsētas vai novada domēs varas koalīciju ar kādu no "latviešu partijām") būtiski atvieglos "neiespējamo misiju" – pēc 12. Saeimas vēlēšanām iekļūt valdībā.

Es gan nedomāju, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti novedīs pie straujām, pat tūlītējām izmaiņām valsts varā – kaut arī tiek runāts par drīzu ZZS (pavisam ~80 saraksti) aicināšanu Saeimas koalīcijā, par RP "saplosīšanu" un tās ministru amatu atdošanu Nacionālajai apvienībai (gandrīz 60 saraksti). Ja 1. jūnijs pašai "Vienotībai" (~70 saraksti) izvērtīsies graujošs, tās spice, protams, pratīs dižmanīgi izlikties, ka nekas ārkārtējs nav noticis, ka "cāļus skaita rudenī utt." Valda Dombrovska partija ir ieinteresēta saglabāt pašreizējo valdību līdz pat 11. Saeimas pilnvaru beigām, jo pašpārliecināti cer nākamgad vēlēšanās vēlreiz mums nopārdot stāstu par savu teiksmaino premjeru – Latvijas glābēju un parauga rādītāju visai pārējai izšķērdīgajai pasaulei. Jo nekas cits – kā liecina kaut vai dīvainie reklāmas džingli par pašvaldību "Dombrovska komandām" – "Vienotībai" vairs prātā neienāk. Valdības vadītājs tai kļuvis par vāciņu visiem podiņiem.