Digitālais vienotais tirgus patērētājiem ļaus ietaupīt 11,7 miljardus eiro

Rīgā, starptautiskā foruma Going local ietvaros norisinājās konference “Digitālā vienotā tirgus stratēģija - jauns sākums”, kur augsta līmeņa pašmāju un ārvalstu eksperti izvērtēja digitālās programmas Eiropā nozīmīgo lomu reģiona mērogā un Latvijā, paveikto un sasniegto prezidentūras laikā, kā arī diskutēja par digitālā vienotā tirgus potenciāla pārvēršanu ekonomiskā izaugsmē, jaunu darba vietu veidošanā un sociālā iekļaušanā.

“Pēdējos sešos mēnešos Rīga ir bijusi Eiropas digitālā galvaspilsēta. Kopumā notikuši vairāk kā 40 dažādi augsta līmeņa pasākumi, kuros apspriestas ar IKT nozari saistītas aktualitātes. Latvijas IKT nozare ir apveltīta ar augstu potenciālu, nodarbinot vairāk nekā 30 tūkstošus speciālistu, tomēr neskatoties uz to, mums priekšā vēl ir ļoti daudz darba. Tāpēc jau Digitālās asamblejas laikā turpināsim dialogu ar Eiropas Komisiju (EK) par turpmākajiem soļiem digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanā un digitālās ekonomikas tālākā attīstībā,” stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Gundars Strautmanis norādīja, ka šāda augsta līmeņa konference Latvijā notiek jau otro reizi, kur pašmāju ekspertiem ir iespēja pozicionēt mūsu valsti Eiropas Padomes prezidentūras ietvaros, risinot tik nozīmīgus jautājumus kā digitālā tirgus stratēģijas izveide, nākotnes perspektīvas un eKomercija, kas arvien būtiskāku lomu ieņem ne tikai lielo, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu ikdienā. “Digitālais vienotais tirgus ir galvenais instruments, lai panāktu reāla vienotā tirgus izveidi Eiropā un līdz ar to būtiski paaukstinātu kontinenta konkurentspēju globālajā mērogā,” sacīja G.Strautmanis.

Savukārt Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis uzsvēra eKomercijas nozīmi digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanā: “Patīkami, ka Latviju Eiropā atpazīst kā digitāli attīstītu valsti. Viena no mūsu pirmajām iniciatīvām būs tiešsaistes pārrobežu tirdzniecības attīstīšana. Kopumā gada laikā cilvēki varētu ietaupīt līdz pat 11.7 miljardiem eiro, ja vien viņiem būtu iespēja izvēlēties preces un/vai dažādus pakalpojumus visā Eiropā.”

“Saskaņā ar šī gada februārī publicēto Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, Latvija 2015. gadā ierindojās 18. vietā no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pētījums liecina, ka latvieši ir prasmīga digitālā sabiedrība, taču mūsu vājā vieta ir tehnoloģiju integrācija uzņēmējdarbībā un publiskās pārvaldes sektorā. Mums ir labs potenciāls un iespējas panākt izcilus rezultātus ne vien lielos privātos uzņēmumos, bet arī publiskajā pārvaldē un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā. Rosinu gan valsts pārvaldi kopumā, gan uzņēmumus pārstāvošās organizācijas aktīvāk meklēt risinājumus tam, kā atbalstīt MVU tehnoloģiju integrācijas procesā un komercializācijā,” stāsta Latvijas Republikas Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eiropas digitālais vienotais tirgus paredz pārtraukt ģeogrāfisko bloķēšanu, atvieglot pārrobežu eKomerciju, sekmēt brīvu datu apriti Eiropas Savienībā, kā arī nodrošināt apstākļus līdzvērtīgas konkurences radīšanai.  

“Vairāk nekā pusi jeb 54% no Eiropas Savienībā (ES) pieejamajiem digitālajiem pakalpojumiem sniedz ASV bāzēti uzņēmumi, kamēr pašas ES pārrobežu pakalpojumu sniedzēji veido tikai 4% tirgus. Salīdzinot ASV un Eiropas tirgus, otrajam ir lielāks potenciāls ar 500 miljoniem patērētāju (ASV – 300 miljoni), tajā pašā laikā lielāko daļu pakalpojumu sniedz ASV kompānijas, bet 42% no Eiropas pakalpojumiem veido nacionāla mēroga pakalpojumu sniedzēji. Tas ļoti sadrumstalo tirgu un neveicina konkurētspēju,” stāsta Eiropas Komisijas (EK) Izaugsmes ģenerāldirektoriāta galvenais administrators Andrē Rišērs (André Richier).

Eksperti diskusijās sīkāk apsprieda to, kā digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošana veicinās eKomercijas attīstību, nodrošinot patērētājiem un uzņēmumiem labāku digitālo preču un pakalpojumu visā Eiropā pieejamību. Apsprieda arī to, kā nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus digitālo tīklu un inovatīvu pakalpojumu attīstībā. 

Pirmajā sesijā – “Digitālās ekonomikas veidošana un inovācija” – tika sniegts pārskats par pirmajiem rezultātiem, ko Latvija kā prezidējošā valsts sasniegusi digitalizācijas jomā, tostarp novērtēts pašreizējais stāvoklis pamatiniciatīvas “Digitālā programma Eiropai” īstenošanā.

Diskusijās piedalījās VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis, EK Izaugsmes ģenerāldirektorāta galvenais administrators Andrē Rišē (Andre Richier), EESK locekle Gunta Anča un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.

Savukārt otrajā diskusiju panelī uzaicinātie dalībnieki akcentēja digitālās sabiedrības problēmu risināšanu. Eiropai ir jāatraisa digitālo tehnoloģiju potenciāls, tādējādi veicinot nozares izaugsmi un nodarbinātību. Diskusijas dalībnieki izvērtēja svarīgākos veicamos pasākumus saistībā ar pamatiniciatīvu “Digitālā programma Eiropai”, īpašu uzmanību vēršot digitālo prasmju un digitālās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Diskusijā piedalījās EESK locekle Izabella Kano Augilāra (Isabel Cano Auguilar), EK Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta nodaļas “Veselība un labklājība” vadītājs, Going local vēstnieks Latvijā Pēteris Zilgalvis, NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktors Jānis Kārkliņš un EK Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta pārstāvis Konstantīns Šellers (Konstantin Scheller).

Konferenci “Digitālā vienotā tirgus stratēģija - jauns sākums” organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).