6 veidi, kā ātri iekrāt naudu (8)
12:07Bibliotēka – vieta, kur spert pirmos soļus e-pakalpojumu pasaulē
21:41Digitālā aģente: digitālie risinājumi palīdz tiesas procesam noritēt ātrāk
22:11Eksperti: digitālajiem līderiem ir izšķirīga nozīmē inovāciju ieviešanā
09:21Ļaudis šokā. Pretēji solītajam lielveikalu čekiem loterijā niecīga iespēja laimēt (74)
Par līdzekļiem, kas iegūti no uzņēmēja Jūlija Krūmiņa grāmatas “Iļģuciema pašpuikas stāsti” pārdošanas, Rīgas Valdorfskolas – ēkas, kurā bērnībā mācījās pats uzņēmējs – teritorijā izbūvēta āra funkcionālās vingrošanas stacija, kas šonedēļ tika svinīgi atklāta.
“Šī man ir sava veida atgriešanās bērnībā. Nekad neesmu bijis no tās tālu prom. Pats mācījos šajā skolā, bet toreiz prātā bija mazāk mācības, vairāk sanāca tāda dauzīšanās – reiz gadījās arī logus izsist. Pienācis laiks skolai atdarīt,” svinīgajā pasākumā klātesošos skolēnus un mācībspēkus uzrunāja J. Krūmiņš. Vaicāts, kādēļ skolai izlemts dāvināt tieši šādu vingrošanas iekārtu, J. Krūmiņš norādīja, ka šāda bijusi mācību iestādes vadības vēlme, jo līdz šim skolā nav bijis iespējas izveidot infrastruktūru, kas sekmētu audzēkņu sportiskās aktivitātes.
“Man prieks, ka Ziemassvētku vecīša gars ir atsaucis Krūmiņa kungu atpakaļ uz skolu, esam ļoti pateicīgi par šādu sporta pilsētiņu. Jums pateicībā vēlamies dāvināt audzēkņu sagatavotu zīmējumu grāmatu,” sacīja Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne un pasniedza uzņēmējam skolas audzēkņu izveidotu grāmatu.
Vingrošanas staciju skolas teritorijā uzstādīja projekta sportovisi.lv pārstāvji sadarbībā ar Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrību. Uz tās vienlaicīgi vingrot var līdz 10 personām. Patlaban šī ir otra šāda veida iekārta, kas uzstādīta Rīgā.
J. Krūmiņš skolas gaitas uzsāka šai pašā ēkā, Baltajā ielā 10, kad tur atradās Rīgas 7. pamatskola (vēlāk – 41. vidusskola). Starp J. Krūmiņa skolasbiedriem ir arī tādas personas kā pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns un maestro Raimonds Pauls.
J. Krūmiņa memuāri “Iļģuciema pašpuikas stāsti” tika prezentēti 2016. gada nogalē. Pašlaik ir izpārdoti visi grāmatas eksemplāri un, neraugoties uz pieprasījumu, papildu eksemplārus nākotnē izdot nav paredzēts.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Ilze Kupčus, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša palīdze
Dažādi digitālie risinājumi būtiski paātrina tiesas procesa norisi, tomēr daudz atkarīgs no pašiem lietas dalībniekiem un viņu vēlmes, lai process noritētu raiti. Cilvēki mēdz atteikties no saziņas elektroniski tieši tādēļ, lai izvairītos no dalības tiesas sēdē.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Sandra Ozoliņa, Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) direktora vietniece
Sen pagātnē ir tas laiks, kad bibliotēku galvenais pienākums bija grāmatu izsniegšana. Šobrīd bibliotēkas, īpaši lauku reģionos, ir vietējais kultūras un sociālās dzīves centrs ar daudzfunkcionālu pakalpojumu piedāvājumu. Jo tālāk no lielajām pilsētām, jo biežāk tieši bibliotēka ir pirmais pieturas punkts, kur iedzīvotājs dodas izmantot e-pakalpojumus, jo bibliotēkā ir pieejama gan tehniskā infrastruktūra – dators, printeris, gan bibliotekārs ar savu padomu.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.