Tikai „vēl viens konsultāciju birojs” vai solis tālāk?

Publiskajā telpā paziņots par bezpeļņas organizācijas „Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs” izveidi, lai atbalstītu valsts un iedzīvotāju pūliņus panākt Latvijā lielā skaitā esošo veco daudzdzīvokļu māju renovāciju.

Mērķi izvirzīti visai ambiciozi - strādāt pie tā, lai 2020.gadā vismaz 30% un 2030.gadā - vismaz 80% namu no pašreizējā daudzdzīvokļu ēku fonda būtu pilnībā renovēti. Turklāt jaunizveidotais birojs apņēmies sapulcēt „politikas veidotājus, nacionālās un starptautiskās finanšu institūcijas, lai garantētu finansiālā un cita atbalsta nodrošinājuma turpinājumu daudzdzīvokļu ēku renovācijas procesam”.

Zinot Latvijā pat pārāk izplatīto, no padomijas laikiem saglabājušos attieksmi pret savu īpašumu (sak, dzīvoklis ir mans, bet viss aiz tā durvīm pieder „citiem” un man par to nav nekādas daļas), šādas institūcijas nepieciešamību nevar apšaubīt. Jautājums tikai – vai un ko atrisinās šāda biroja rašanās.

Krietnā mazākumā ir tie iedzīvotāji, kuri apkures izmaksu samazināšanas un īpašuma vērtības celšanas dēļ būtu gatavi ķerties pie veco blokmāju renovēšanas gan morāli, gan finansiāli, jo lielākajai daļai „ir labi tā, kā ir” vai arī parādi uzkrāti tādi, ka ilgam laikam pietiks.

Šajā vietā arī sākas lielākās problēmas. Kā pārliecināt parādus uzkrājušos uzņemties jaunas saistības? Kur rast finansējumu renovācijas projekta īstenošanai? (Ierunāties par jaunu bankas kredītu laikā, kad tik daudzi paguvuši izbaudīt hipotekāro kredītu mieles un nenomaksājamu parādu slogu, nozīmētu izsaukt uguni uz sevi.) Kā nodrošināties, ka līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi, darbi paveikti kvalitatīvi, lai līdz ar „siltināšanas” noslēgumu vienīgais „ieguvums” nebūtu tikai papildu maksājumi?

Pat situācijā, kad pusi no izmaksām iespējams iegūt no Eiropas „katla”, vairums dzīvokļu īpašnieku uzskata par labāku „dzīvot tik tālāk” un nedomāt, kas notiks rīt. Tiklīdz šis fonds būs izsmelts, un tas ir tikai laika jautājums, izmaksas simtprocentīgi būs jāsedz pašiem īpašniekiem. Cerēt, ka iedzīvotāji masveidā ķersies pie projektu izstrādes un līdzekļu meklēšanas bankās, ir vairāk nekā iluzori.

Kā būs ar finansēm? – lūk, pirmais jautājums, uz ko jāatbild biroja veidotājiem, jo ar pieredzi un skaistām runām vien šeit nepietiks. Un tikai tad, ja būs uz saprātīgiem noteikumiem pieejami līdzekļi, var runāt par ēku renovāciju nopietnos mērogos. Sevišķi svarīgi tas ir tādēļ, ka vairumam pagājušajā gadsimtā celtā Latvijas dzīvojamā fonda ekspluatācijas termiņš nepielūdzami tuvojas beigām.

Bez visa tā jauna konsultāciju biroja izveide būs tikai ķeksīša pasākums.