10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Dace Zundure, SIA „Palink” rīkotājdirektore
SIA „Palink” maksātnespējas lieta ir pierādījusi, ka pie pašreizējās Maksātnespējas likuma redakcijas neviens uzņēmums Latvijā nav pasargāts no nepamatota maksātnespējas procesa ierosināšanas vien tādēļ, ka iespējamas dažādas likuma interpretācijas.
Mūsu gadījumā procesa ierosinātājs, Krievijas pilsonis Sergejs Guščins Maksātnespējas likumu vēlējās izmantot kā instrumentu paātrinātai parāda piedziņai un šantāžas līdzekli situācijā, kad patiesībā jāizskata strīds pēc būtības.
Strīds ar SIA „Landekss”, kas cedēja daļu parādu Sergejam Guščinam, par būvdarbu veikšanu topošajā lielveikalā Vecmīlgrāvī Rīgā, Augusta Dombrovska ielā 26, vēl aizvien tiek izskatīts Rīgas apgabaltiesā un Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Rīgas Kurzemes rajona tiesa to neņēma vērā un apmierināja Sergeja Guščina iesniegto maksātnespējas pieteikumu, kas mums kā pilnībā maksātspējīgam uzņēmumam bija šoks.
Tiesas lēmuma rezultātā SIA „Palink” radīti zaudējumi 100 tūkstošu latu apmērā. Šīs izmaksas ir maksātnespējas procesa administrācijas radītas tiešās izmaksas, neskaitot tos zaudējumus, kas radušies dēļ kavētām piegādēm vai jebkādiem citiem ar tirdzniecību saistītiem izdevumiem. Kopējā zaudējumu summa ir daudz lielāka.
Atceļot janvārī pieņemto spriedumu par SIA „Palink” maksātnespēju, Augstākās tiesas Senāts savā spriedumā atzina, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa SIA „Palink” maksātnespējas lietā pārkāpusi Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo tā patvarīgi grozījusi maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu. Šo kļūdu, izskatot lietu atkāroti, atzina arī pati Kurzemes rajona tiesa.
Kā jau vairākkārt esam uzsvēruši, ir nepieņemama un absurda situācija, ja uzņēmums ar gada apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro, kurš likumā noteiktajā kārtībā ir apstrīdējis maksātnespējas pieteikuma pamatā esošo rēķinu, kā arī labprātīgi pierādījis savu spēju to apmaksāt, var tikt atzīts par maksātnespējīgu, kā rezultātā uz vairākiem mēnešiem tiek paralizēta tā darbība, radīti ievērojami materiālie zaudējumi, kā arī cieš uzņēmuma reputācija. Mūsuprāt, Maksātnespējas likums būtu jāpārskata pēc iespējas ātrāk, lai nākotnē gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi Latvijā būtu pasargāti no indivīdu iespējām izmantot savas likumā paredzētās tiesības negodīgi un ar mērķi gūt materiālu labumu.
Lai gan tiesas spriedums 18.maijā bija mums labvēlīgs, diemžēl šobrīd Maksātnespējas likums nekādā veidā neierobežo iespējas sniegt tiesā jaunus maksātnespējas pieteikumus par nepamatotiem un strīdīgiem prasījumiem, un tādēļ SIA „Palink” aizvien turpina saņemt draudus par jauna maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu no iepriekšējā procesa ierosinātāja Sergeja Guščina.
Uzskatām, ka Maksātnespējas likumā būtu jāparedz stingrāki kritēriji maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, tā pārbaudes procesā ņemot vērā arī uzņēmuma vispārējo finansiālo stāvokli. Taču, kamēr tas nav izdarīts, nevaram izslēgt iespēju, ka SIA „Palink” varētu kļūt par mērķi jauna ļaunprātīga maksātnespējas procesa uzsākšanā.
Īsu kopsavilkumu par „Palink” maksātnespējas lietu lasiet šeit.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.