Reiderisms: kā nepieļaut sava uzņēmuma nokļūšanu citu rokās

Ja pirms dažiem gadiem par reiderismu jeb uzņēmumu nelikumīgu pārņemšanu īpaši neko nezinājām un tāda rīcība bija izplatīta vienīgi īpaši specifiskā „uzņēmēju” lokā, pēdējos gados šis apzīmējums sāk izskanēt arvien plašāk, tostarp publiskajā telpā parādoties jauniem un skaļiem reiderisma gadījumiem. Nu jau vairs nav retums arī gadījumi, kad ļaunprātīgas metodes tiek izmantotas, lai mēģinātu pārņemt lielus un ietekmīgus Latvijas uzņēmumus.

Kas ir reiderisms?

Šāds termins radies Amerikā, kur šādi apzīmē likumīgu uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu iegūšanu un turpmāku balsstiesību izmantošanu ar nolūku gūt īstermiņa ienākumus uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības rēķina. Taču postpadomju valstīs ar šo vārdu pārsvarā apzīmē uzņēmuma vai tā aktīvu sagrābšanu ar pretlikumīgām metodēm.

Praksē iespējams runāt gan par „balto” reiderismu, kad uzņēmuma pārņemšana notiek ar faktiski likumīgām, tomēr neētiskām metodēm, izmantojot nepilnības uzņēmuma dokumentācijā vai vadības paviršību, un „melno” reiderismu, kas ir klaji nelikumīgs.

Kā tas izpaužas?

Par „balto” jeb likumīgo reiderismu, kad, piemēram, dalībnieku sapulce nolemj par pamatkapitāla palielināšanu un reideris nopērk jaunās kapitāla daļas, ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir iespējams tad, ja esošā uzņēmuma vadība pati pieļāvusi kādas kļūdas.

Taču ir ļoti būtiski aplūkot, kā izpaužas nelikumīgais reiderisms un kā sevi no tā pasargāt. Nelikumīgajam reiderismam ir vairākas izplatītas, tipiskas metodes, piemēram, tiek uzpirkti valdes locekļi, lai uzņēmumam radītu fiktīvas parādsaistības, tiek sasaukta nelikumīga uzņēmuma dalībnieku sapulce, kurā lemj par valdes nomaiņu. Tāpat iespējama dokumentu viltošana par kapitāla daļu pāreju un valdes nomaiņu, tos iesniedzot Uzņēmumu reģistrā. Ļaunprātīgos nolūkos iespējama arī parādsaistību apliecinošo dokumentu viltošana un vēršanās tiesā, saņemot tiesas lēmumu par parāda piedziņu vai prasības nodrošināšanu.

Bīstamākais reiderisma veids, kas prasa operatīvu rīcību, saistīts tieši ar tādu dokumentu viltojumiem, ar kuru starpniecību uzņēmumā tiek iecelta jauna valde, kas tālāk rīkojas reideru interesēs, īsā laika periodā izlaupot uzņēmumu.

Pietiekami bīstams reiderisma veids ir arī jau pieminētā dalībnieku sapulču sasaukšana un pamatkapitāla palielināšana. SIA valde var sasaukt dalībnieku sapulci, nosūtot paziņojumus par tās sasaukšanu uz nepareizām dalībnieku adresēm vai arī izmantojot situāciju, ka konkrēti dalībnieki gana apzinīgi nekontrolē korespondenci adresē, kas norādīta dalībnieku reģistrā.

Ja šādi sasauktai dalībnieku sapulcei trūkst kvoruma, tiek sasaukta atkārtota sapulce, kura saskaņā ar likumu ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvētā pamatkapitāla apjoma. Atkārtotā dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumu par to pašu valdes nomaiņu, kas pats par sevi, visticamāk, ir solis ar īstermiņa rezultātu, jo pārējie dalībnieki, atskārtuši šo faktu, var pieprasīt sasaukt jaunu sapulci, ierasties uz to un atjaunot līdzšinējo valdi.

Tomēr arī īsā laikā iespējams būtiski kaitēt uzņēmuma tālākajai darbībai. Savukārt ilgtermiņa rezultātu var dot lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, pēc kura šie paši dalībnieki iegūst jaunās kapitāla daļas un tādējādi palielina savu īpatsvaru uzņēmuma pamatkapitālā. Mazākums kļūst par vairākumu ar visām no tā izrietošajām tiesībām lemt par uzņēmumu un tā nākotni.

Ko māca konkrēti reiderisma gadījumi?

Pēdējos pāris gados Latvijā izskanējusi informācija par vairākiem skaļiem gadījumiem – tostarp SIA „Elagro Trade” pārņemšanas mēģinājumu. Lai arī katrs reiderisma gadījums ir atšķirīgs, tas sniedz samērā precīzu ieskatu, ko uzņēmuma vadība un īpašnieki jau laikus var darīt, lai sevi pasargātu no ļaunprātībām.

Uzņēmumu reģistrā tika iesniegti dokumenti, saskaņā ar kuriem 22,4% uzņēmuma kapitāla daļu bija iegādājies kāds Igaunijas pilsonis, kurš bija iecelts arī par uzņēmuma valdes locekli. Minētie fakti izrādījās liels pārsteigums uzņēmuma līdzšinējiem īpašniekiem un vadībai. Pateicoties tam, ka Uzņēmumu reģistrā operatīvi tika iesniegts kategorisks tiesu eksperta atzinums par parakstu viltojumiem, pārkāpums tika novērsts nedēļas laikā, reideriem nepaspējot piesavināties uzņēmuma aktīvus.

Kā rīkoties, ja konstatēta uzņēmuma nelikumīga pārņemšana?

Efektīvākie risinājumi reiderisma gadījumā ir vēršanās policijā, tiesā, Uzņēmumu reģistrā vai pie valsts atzīta tiesu eksperta. Ne mazāk svarīgi ir operatīvi informēt bankas un citus darījumu partnerus par reideru aktivitātēm un uzņēmuma pārņemšanu, tādējādi mēģinot mazināt iespējamos zaudējumus, kamēr uzņēmums vēl nav pilnībā atgūts.

Tā kā vieglāk ir cīnīties ar cēloņiem, nevis ar sekām, vislabāk, protams, rīkoties preventīvi, jau saknē likvidējot iespēju kādam mēģināt pārņemt jūsu uzņēmumu vai vismaz mazinot šādu risku. Ja uzņēmumā ir skaidri noteikta pārvaldes kārtība, noregulētas dalībnieku savstarpējās attiecības, uzņēmuma reģistrācijas informācijas monitorings, caurskatāma īpašuma struktūra un adekvāta uzņēmuma kapitalizācija, kā arī juridiskās adreses kontrole, savlaicīgi reaģējot uz ienākošo korespondenci, problēmas – pat, ja tādas kādā mirklī sāk briest - var konstatēt daudz ātrāk un efektīvāk.

Būtiski ir regulāri veikt uzņēmuma reģistrācijas informācijas pārbaudi, pievērst uzmanību notikumiem un darbībām, kuras vērstas uz uzņēmuma darbības apgrūtināšanu. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai dalībnieku reģistrā ierakstītās adreses sakristu ar faktiskajām adresēm, bet faktiskās adreses maiņas gadījumā tiktu veiktas attiecīgas izmaiņas dalībnieku reģistrā. Tā kā dalībnieku adreses ir tās, uz kurām tiek sūtīta informācija, piemēram, par dalībnieku sapulcēm, būs grūti apstrīdēt informācijas nesaņemšanu, ja negodprātīgi partneri (pat, ja viņi zina, ka šī nav īstā adrese) būs nosūtījuši informāciju tieši turp.

Jāatceras, ka riska uzņēmumu grupā ietilpst:

- lieli uzņēmumi ar lielu dalībnieku skaitu;

- uzņēmumi ar lieliem aktīviem, kas nonākuši finanšu grūtībās;

- tā saucamie „gulošie uzņēmumi”, kuri neveic saimniecisko darbību, taču to bilancē ir reģistrēti lieli neieķīlāti īpašumi;

- uzņēmumi, kuros ir dalībnieku savstarpējie strīdi.

Ko paredz likumdošana?

Latvijā patlaban reidera darbības – kaut arī ne visi iespējamie scenāriji – tiek traktētas, piemērojot dažādos Krimināllikuma pantos norādītus noziedzīgo nodarījumu sastāvus, kas praksē apgrūtina reideru saukšanu pie atbildības.

Proti, par katru darbību paredzēta citāda atbildība, taču nav paredzēta atbildība par šādu ļaunprātīgu darbību kopumu. Tā ieviešana atvieglotu vainīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības, tādēļ patlaban tiek diskutēts par likumu grozījumiem, lai novērstu iespējamo reiderismu un ļaunprātīgi rosinātu maksātnespēju. Taču, kamēr šādu grozījumu likumdošanā nav, ir vērts katram pašam censties sevi pasargāt un nodrošināties ar iespējami caurskatāmu, sakārtotu un kontrolējamu dokumentāciju un tās aprites kārtību un, protams - kā jebkurā citā biznesa jomā, sekot līdzi tam, ar kādiem partneriem saistāt savu biznesu un vai varat viņiem uzticēties.

Autori: Mārtiņš Bunkus un Edvīns Draba, Bunkus advokātu birojs