Aicinājums neatbalstīt SIA „Rīgas ūdens” ieceri sākt fasētā ūdens ražošanu

Latvijas darba devēju un pārtikas un bezalkoholisko dzērienu nozares pārstāvji vērš sabiedrības uzmanību uz sasteigta un nepārdomāta lēmuma izskatīšanu Rīgas domē un aicina tās deputātus neatbalstīt SIA „Rīgas ūdens” ieceri uzsākt fasētā ūdens ražošanu. Šāds lēmums var atstātu neprognozējamas sekas un novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas.

Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, SIA „Rīgas ūdens” plāno uzsākt fasētā ūdens ražošanu. Uzņēmums ražotnes izveidošanā plāno ieguldīt LVL 100 000, kā arī papildus uzņemties kredītsaistības LVL 300 000 apmērā.

Uzskatām, ka šāds projekts ir absurds, nav pamatots ar objektīviem aprēķiniem un var novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas. SIA „Rīgas ūdens” ir dibināta ar konkrētu mērķi, proti, nodrošināt iedzīvotājiem ūdensapgādi un kanalizācijas pakalpojumus, nevis nodarboties ar tādas produkcijas ražošanu, ar kuru jau šobrīd pārtikas tirgus ir piesātināts.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi (vismaz 14), kuru komercdarbība ir saistīta ar fasētā ūdens ražošanu. Papildus tam tirgū ir plašs importētā dzeramā ūdens klāsts. Konkurence Latvijas ūdens tirgū ir ļoti augsta, balansējot uz rentabilitātes robežas. Jaunu tirgus dalībnieku ienākšana piesātinātā tirgū prasīs ievērojumus ieguldījumus gan ražotnes izveidē, gan mārketinga komunikācijā, kas, pēc nozares ekspertu aplēsēm, var būt daudzkārt lielāki nekā publiskajā informācijā minētais finansējuma apjoms. Tādējādi mums rodas pamatotas bažas, vai jauns uzņēmums spēs veiksmīgi darboties.

Bez tam likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 25.1.pants nosaka, ka valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta 1.daļa paredz gadījumus, kuros publiska persona var veikt komercdarbību:

1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

3) stratēģiski svarīgā nozarē;

4) jaunā nozarē;

5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

Fasētā ūdens ražošana neatbilst nevienam no Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem gadījumiem, kad būtu pieļaujama uzņēmējdarbības veikšana pašvaldībai. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka nav juridiska pamata Rīgas pašvaldībai pieņemt lēmumu par fasētā ūdens ražošanas uzsākšanu.

Valsts un pašvaldību galvenās funkcijas ir noteiktas normatīvajos aktos, un iedzīvotāji no pašvaldības sagaida, ka šīs funkcijas tiek pildītas pēc iespējas pilnvērtīgāk. Resursu novirzīšana pilnīgi jaunai un nezināmai uzņēmējdarbībai nav vērtējama kā saprātīga.

Atsaucoties uz augstāk minēto, lūdzam, atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Lūdzam sniegt juridisku skaidrojumu un pamatojumu jaunas pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanai ar mērķi ražot dzeramo ūdeni?

2. Lūdzam sniegt finansiālu pamatojumu, kā jaundibinātais pašvaldības uzņēmums plāno realizēt 90% saražotā dzeramā ūdens eksportu, ņemot vērā, ka Eiropas un citu tuvāko valstu tirgos ir vērojama dzeramā ūdens pārprodukcija? Šobrīd Latvijā darbojošies dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumi nevar realizēt produkcijas eksportu zemā pieprasījuma un augsto loģistikas izmaksu dēļ (izņemot uzņēmumu grupu ietvaros Baltijas valstīs).

3. Lūdzam sniegt pamatotu biznesa plāna finanšu aprēķinu, kas apliecina jaundibināmā uzņēmuma ilgtspējīgu darbību. Uzskatām, ka biznesa aprēķinus nevar balstīt tikai uz starptautiskais nacionālās statistikas „Euromonitoring” datiem, neņemot vērā Eiropas valstu ūdens ražotāju pieredzi, kas apliecina, ka vidējās cenu kategorijas ūdens eksports visās valstīs ir niecīgs, ņemot vērā nesamērīgi augstos loģistikas izdevumus. Šie ekonomiskie faktori padara vidējas cenu kategorijas ūdens eksportu nerentablu!

4. Lūdzam sniegt informāciju par to, kas kalpos par nodrošinājumu jaundibinātā uzņēmuma aizņēmumam 300 000 LVL apjomā, kas paredzēts ražotnes izveidei. Vai Rīgas dome ir gatava garantēt, ka šī projekta neveiksmes gadījumā zaudējumi netiks segti uz nodokļu maksātāju rēķina?

5. Vai jaundibināto uzņēmumu paredzēts veidot uz jau tirgū darbojošās uzņēmuma bāzes? Ja, jā, kāds ir ekonomiskais pamatojums izmantot attiecīgā uzņēmuma iestrādnes un vai tādējādi netiek lobētas privāta uzņēmuma intereses?

6. Lūdzam sniegt informāciju, kādā veidā tikai trīs mēnešu laikā - līdz 2012.gada septembrim - iecerēts nodrošināt ražošanas uzsākšanu. Pēc nozares ekspertu sniegtās informācijas, tikai ražošanas līnijas izgatavošana vien aizņem trīs mēnešus, nepieciešams arī papildu laiks ražošanas līnijas uzstādīšanai, jaunās ražotnes atzīšanai saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām utml. Cik lielu finansējumu iecerēts novirzīt ražotnes izveidei?

7. Noslēgumā lūdzam sniegt atbildi, kura amatpersona ir gatava uzņemties atbildību par sekām, ja jaundibinātais uzņēmums strādās ar zaudējumiem?

Ņemot vērā, ka SIA „Rīgas ūdens” ir pašvaldības uzņēmums, uzskatām, ka jārīko jaundibināmā uzņēmuma biznesa plāna publiska apspriešana. Nav pieļaujams, ka lēmumi, kas var ietekmēt nodokļu maksātājus, tiek pieņemti, publiski neapspriežot jaunās ražotnes tehniski ekonomisko pamatojumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām neatbalstīt Rīgas domes uzņēmuma SIA „Rīgas ūdens” ieceri uzsākt fasētā ūdens ražošanu.

Ar cieņu,

Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs

Ināra Šure, Latvijas pārtikās uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja