LTRK: Nav jābaidās no radikāliem soļiem!

Kā iespējamu PVN samazinātās likmes ieviešanu, darbaspēka nodokļu samazināšanu un nesen izziņotās ēnu ekonomikas tendences vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – ekspressaruna ar tās valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.

- Virkne pārtikas ražotāju un tirgotāju izteikuši atbalstu rosinājumam samazināt PVN likmi pārtikas produktiem līdz 12%. Finanšu ministrija šādu rosinājumu gan neatbalsta. Kāda ir LTRK nostāja šajā jautājumā?

Katrai likumdošanas iniciatīvai jābūt vērstai uz konkrētu mērķu sasniegšanu. Zemkopības ministrija, kas atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, argumentē, ka tādējādi tiks samazinātas pārtikas produktu cenas veikalos un atbalstīti vietējie ražotāji.

Pārtikas produktu cenas ietekmē Māstrihtas kritēriju izpildi un Latvijas izredzes iestāties eirozonā 2014.gadā. Tomēr man nav pārliecības, ka atbalsts vienai konkrētai nozarei – pārtikas produktu ražotājiem – ir veiksmīgākais virziens kopējo tautsaimniecības mērķu sasniegšanai un garants Māstrihtas kritēriju izpildei. Produktu cenas līdzsvarot un atbalstīt vietējos ražotājus var arī samazinot darbaspēka nodokļus. Tādējādi ražotājiem un tirgotājiem uz darbaspēka izmaksu samazinājuma rēķina kļūtu mazākas preču ražošanas un pārdošanas izmaksas, un attiecīgi arī Latvijā ražotās preces veikalos kļūtu lētākas un vēl konkurētspējīgākas.

- Kādu nodokļu pazemināšana vēl būtu nozīmīgs faktors, lai nonāktu līdz cenu pazeminājumam, ņemot vērā, ka PVN samazinājums par vienu procenta punktu ietekmēs tikai tās cenas, kas nav zemākas par vienu latu?

Uzskatu, ka darba spēka nodokļu samazināšanai ir jābūt prioritātei, jo tā ietekmē ne tikai iekšējo tirgu un visu preču grupu ražošanu, bet arī mūsu uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Ar nodokļu samazināšanu mēs atbalstītu Latvijas uzņēmējus, savukārt no samazināta PVN pārtikai labumu gūtu arī citu valstu komersanti, piemēram, Lietuvas piena produktu ražotāji, kas pārdod preces Latvijas veikalos.

Zemāka darbaspēka nodokļu likme samazinātu darbaspēka izmaksas visās nozarēs un attiecīgi ietekmētu citus inflācijas ‘patēriņa groza‘ elementus, ne tikai pārtiku. Nenoliedzot ieguvumus, ko varētu dot PVN samazinājums, LTRK tomēr aicina valdību primāri mazināt darbaspēka nodokļus, jo tas pozitīvi ietekmētu mūsu ražotāju konkurētspēju Latvijas un ārējos tirgos, mazinātu ēnu ekonomiku un, ļoti iespējams, arī cenas veikalos Latvijā ražotajai pārtikai.

- Vai prognozējat arī tālāku nodokļu samazināšanos? Ja jā, tad kādu?

2011.gada septembrī starp LTRK un Finanšu ministriju parakstītā Nodokļu politikas stratēģija 2011.-2014.gadam nosaka „sarkanās līnijas” nodokļu necelšanā un principus darbaspēka nodokļu samazināšanai. Šī vienošanās nostiprināta valdības deklarācijā un valdības rīcības plānā, kas paredz samazināt darbaspēka nodokļus indikatīvi par deviņiem procentpunktiem, to kompensējot ar ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā gūtajiem ienākumiem un nodokļu paaugstināšanu patēriņam un nekustamajam īpašumam. Nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu mūsu valdībai iesaka arī Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds.

Šobrīd dažādos forumos notiek diskusijas par nodokļu atlaidēm daudzbērnu ģimenēm, jauno veselības nodokli un citām iniciatīvām. Prognozēju, ka par šiem jautājumiem daudz vēl runās nākamā gada valsts budžeta izstrādes procesā, tāpēc šobrīd prognozēt minēto nodokļu ietekmi uz komersantiem vēl ir pāragri.

- Nesen tika izplatīta informācija, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 30,2%, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā. Jūsuprāt, cik kritiski uztverams šāds paziņojums un kādi pasākumi primāri būtu veicami, lai šo īpatsvaru efektīvāk mazinātu?

Ir iestājušies zināmi priekšnosacījumi, kas liek domāt par ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumu mūsu valstī. Pirmkārt, stabila tautsaimniecības izaugsme, fokuss uz konkurenci ārējos tirgos, krīzes ietekmē kāpināta uzņēmumu konkurētspēja. Otrkārt, sabiedrības uzticēšanās kāpums politiķiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs apstiprina, ka uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, lai nodokļos iekasētā nauda tiktu izlietota pareizi. Pēdējā laikā skaļu korupcijas skandālu nav bijis, un valdība ar savu darbu kopumā rada pozitīvu iespaidu, par ko liecina iedzīvotāju aptaujas.

Treškārt, jau īstenotie pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai. Viens no tiem – LTRK ierosinājums – ieviesta pievienotā vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtības piemērošana būvniecībai un metāllūžņiem. Tāpat, pēc LTRK iniciatīvas ieviestais mikrouzņēmuma nodoklis, kas rada pārliecību par mikrouzņēmuma nodokļa pozitīvo efektu un stimulu daudziem mazajiem komersantiem iziet no ‘ēnu’ zonas un pievērsties legālai komercdarbībai.

Radikāla ēnu ekonomikas mazināšana prasa drosmi īstenot radikālus pasākumus. Šajā ziņā labs piemērs ir Gruzija, kurā ēnu ekonomikas īpatsvars līdz 2003.gadam tika prognozēts līdz pat 70 procentu apmērā no IKP. Gruzija īstenoja virkni būtisku reformu, 2005.gadā pieņemot jaunu nodokļu likumdošanu, efektivizējot kontroli un samazinot kopējo nodokļu un nodevu skaitu valstī. Gruzijas budžeta ieņēmumi pēc straujas nodokļu samazināšanas nevis samazinājās, bet pat palielinājās!

Lai ēnu ekonomika Latvijā turpinātu mazināties, nav jābaidās no radikāliem soļiem. Jāmazina darbaspēka nodokļi, turklāt nevis par procentu vai diviem, bet būtiski. Nodokļu sistēmai jābūt maksimāli „vieglai” komersantiem gan no likmju, gan no administrēšanas aspekta. Ja mums izdosies šādu sistēmu izveidot, tad arī ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanas jomā kļūsim par paraugu citām valstīm.