Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs: Nacionālā attīstības plāna redakcija atgādina gāzi grīdā

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. - 2020. gadam “Ekonomikas izrāviens” pašreizējā redakcija ir deklaratīva: tajā nav ne pētījumu bāzes uz kuras balstītos izvēlētie virzieni, ne metodoloģijas vai mehānismu kā iecerētās vēlmes realizēt. Pašreizējā dokumenta stils atgādina iepriekšējo Nacionālo attīstības plānu - periodam no 2007. līdz 2013.gadam – no kura dzīvē līdz šim brīdim nav izpildīts teju neviens punkts. 

“Pašreizējais plāns ietver pārāk daudz vispārīgu politisku frāžu, tostarp neviennozīmīgi vērtējamas. Par tā struktūru un formu man vispār trūkst vārdu,” atzīst Andris Deniņš, biedrības “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” valdes priekšsēdētājs, Dr.oec., Latvijas Universitātes profesors, akciju sabiedrības BDO direktors. “Plāna izstrādei jau sākotnēji vajadzēja pieaicināt zinātniekus un akadēmiķus, lai šobrīd nebūtu jārunā par tādām lietām kā akadēmiskās pieejas un metodoloģijas trūkums. Plāns ir ļoti vājš.” 

“Nesaprotams jau ir plāna sākumpunkts – mūsu biedrības biedri pēc iepazīšanās ar plānu un darba grupās uzskata, ka nedrīkst plāna sākuma pozīcijā definēt Latviju kā ekonomiskās krīzes Veiksmes stāstu. Vai tiešām daudzie tūkstoši emigrējušo latviešu ģimeņu un demogrāfiskā bedre ir veiksmes stāsts uz kuru balstīt turpmāko valsts attīstības stratēģijas izstrādi? Tāpat nepareiza ir pieeja attīstības plānu saukt un pozicionēt kā “Ekonomikas izrāvienu”. Izrāvienu var taisīt ekonomikas attīstības fāzē, bet pašreiz Latvijā ir jārunā par ekonomikas dzīvotspēju un attīstības veicināšanu. Kamēr ekonomika ir knapi dzīva, kur ņemt izrāvienu? Ja kādam ir zināmas šādas novitātes, tad plānā būtu jāiekļauj gan pētījumi, kas to pierāda, gan metodoloģija un aprēķini, kas to pamato, bet tādas lietas plāns nepiedāvā,” skaidro Andris Deniņš.

“Pašreiz attīstības plāns atgādina saukli “gāzi grīdā” jaunā redakcijā. Vēl jo vairāk, plāns nerunā par ekonomiku, līdz ar to vispār nav saprotama tā jēga: tas pašreiz neskata ne ekonomisko problēmu loku, ne ekonomikas attīstību, ne bezdarbu, ne ES fondu apguves problēmas u.tml., par zinātnes un biznesa mijiedarbību pat nerunāsim,” stāsta Andris Deniņš. “Protams, no Pārresoru koordinācijas centra, kas koordinē plāna izstrādi, grūti prasīt augstāko latiņu, ja ministrijas sadrumstaloti lobē savu nozaru prioritātes. Atrast zelta vidusceļu starp tik daudzām ieinteresētām pusēm ir grūti. Turklāt uzstādījums divos mēnešos sagatavot jau nākošo dokumenta redakciju nav nopietns: tik nozīmīgu dokumentu likt kopā tik lielā steigā nav prāta darbs,” uzskata Andris Deniņš.

“Stratēģiskās pētniecības un vadības centra biedri - kuru vidū ir gan uzņēmēji, gan akadēmiķi - uzskata, ka pašreizējais dokuments arī pēc savas struktūras ir vājš: tajā nav ne izvirzītie mērķi, ne pētījumu bāze izvēlētajiem virzieniem, ne izmērāmas metodoloģijas. Šis dokuments pēc stila un struktūras atgādina iepriekšējo attīstības plānu 2007. - 2013.gadam no kura dzīvē nav izpildīts teju neviens punkts: gan tādēļ, ka tas neparedzēja konkrētus ieceru iedzīvināšanas mehānismus, gan tādēļ, ka plāna ieceru realizācijai pieejamais finansējums atpalika no nozaru vēlmēm un iecerēm. Arī šobrīd situācija ietver tos pašus riskus: reāli pieejamais budžets esot 4,35 miljardi eiro (ap 3,06 miljardi latu), kamēr ministru aprēķinātais – jau 11,6 miljardi latu, kas nozīmē kārtējos strīdus par naudas sadali nozaru vajadzībām, nevis kopēju valsts mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu,”  stāsta  Andris Deniņš.

“Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” šobrīd strādā pie Nacionālā attīstības plāna uzlabojumiem, tie skars plāna pamatnostādnes, metodoloģijas principus un struktūru. Līdz rudenim priekšlikumi rakstiskā formā tiks iesniegti par NAP2020 izstrādi, uzraudzību un koordināciju atbildīgajam Pārresoru koordinācijas centram. Paralēli darbam pie NAP2020, “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” šobrīd izstrādā “Latvijas attīstības programmu 2025”.