RezervesDALAS24.lv

Nauda un vara / Skats

Vai Eiropā tiešām bijuši CIP cietumi?

Vai Eiropā tiešām bijuši CIP cietumi?
Foto: internationalnewsandviews.com
KRUSTTEVS.COM · 11.09.2012. 20:49

ES dalībvalstīm jāveic izmeklēšana, vai to teritorijās pagājušajā desmitgadē tiešām bijuši slepeni cietumi, kuros ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIP) nogādājusi un turējusi gūstekņus, norāda deputāti šodien pieņemtajā rezolūcijā. Izmeklēšanu īpaši mudina veikt Lietuvai, Polijai un Rumānijai. 

 

"Tikai ar patiesām valsts drošības interesēm var attaisnot slepenību", saka Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā rezolūcijā, kurā nosoda šķēršļus, ar ko saskārušies dažu dalībvalstu parlamenti un tiesu sistēmas, veicot izmeklēšanu. Minēto šķēršļu vidū ir pārredzamības trūkums, piekļuves nesniegšana dokumentiem, politiskais spiediens, stingru izmeklēšanas metožu trūkums un nesadarbošanās, norāda deputāti.

 

"Šodienas balsojums apliecina, ka Eiropas Parlaments neatlaidīgi cīnās par patiesības noskaidrošanu, nevis tās noliegšanu vai aizmiršanu. Tas apliecina, ka Savienības demokrātiskais pamats ir spēcīgāks par šauri nacionāliem, slepeniem apsvērumiem", pēc balsojuma teica deputāte Hélène Flautre (Zaļie/EFA, Francija). Viņa piebilda, ka  "rezolūcija balstīta uz faktu, ka īstenota plaša slepena un pretlikumīga programma, kuras ietvaros spīdzināti un bez vēsts pazuduši cilvēki. To dokumentāri apliecina jauni atklātībā nonākuši fakti par Eurocontrol pārziņā esošo Eiropas gaisa telpu."

 

Rezolūciju Parlaments Strasbūrā pieņēma ar 568 balsīm "par", 34 - "pret" un 77 - "atturas".

 

Dalībvalstīm jāveic izmeklēšana

Deputāti aicina tiesu iestādes Rumānijā veikt neatkarīgu izmeklēšanu par iespējamām slepenām CIP ieslodzījuma vietām, "jo īpaši ņemot vērā jaunos pierādījumus par lidojumiem starp Rumāniju un Lietuvu". Parlaments aicina  Lietuvas iestādes "pildīt savu pienākumu atsākt kriminālizmeklēšanu par Lietuvas līdzdalību CIP programmā".

 

Polija mudināta "turpināt kriminālizmeklēšanu par personu slepenu turēšanu apcietinājumā", bet deputāti pauž neapmierinātību par "nepietiekamu oficiālo saziņu par izmeklēšanas apjomu, gaitu un rezultātiem".

 

Parlaments aicina arī Somiju, Dāniju, Portugāli, Itāliju, Apvienoto Karalisti, Vāciju, Spāniju, Īriju, Grieķiju, Kipru, Rumāniju un Poliju atklāt visu nepieciešamo informāciju par visiem aizdomīgiem gaisa kuģiem, kuri, iespējams, saistīti ar CIP darbību to teritorijā.



»Ārkārtas notikumi

Ļaudis šokā. Pretēji solītajam lielveikalu čekiem loterijā niecīga iespēja laimēt (75)

Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.

 

»RĪGA

Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai

Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.

 

»Ekonomiskās aprises

Eksperti: digitālajiem līderiem ir izšķirīga nozīmē inovāciju ieviešanā (1)

Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.

 

»Skats

Pērn dubultojies LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums (2)

LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.

 

»Veiksmes stāsti

Bibliotēka – vieta, kur spert pirmos soļus e-pakalpojumu pasaulē (1)

Sandra Ozoliņa, Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) direktora vietniece

 

Sen pagātnē ir tas laiks, kad bibliotēku galvenais pienākums bija grāmatu izsniegšana. Šobrīd bibliotēkas, īpaši lauku reģionos, ir vietējais kultūras un sociālās dzīves centrs ar daudzfunkcionālu pakalpojumu piedāvājumu. Jo tālāk no lielajām pilsētām, jo biežāk tieši bibliotēka ir pirmais pieturas punkts, kur iedzīvotājs dodas izmantot e-pakalpojumus, jo bibliotēkā ir pieejama gan tehniskā infrastruktūra – dators, printeris, gan bibliotekārs ar savu padomu.

 

»Retrospekcija

AIZLIEGTIE SOČU FOTO: amizanta pludmale, striptīzklubi, bērni ar kalašņikoviem (4)

Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.