Ēriks Škapars: Rīgas Brīvosta ir Latvijas ekonomiskās attīstības avots

Lai gan pēdējā laikā Latvijas ostu darbība tiek kritizēta, piesaucot reformu nepieciešamību, Rīgas Brīvostas (RBO) un Latvijas ostu kopumā rezultāti, ko novērtējuši arī neatkarīgi “Financial Times” pētnieki, liecina par Latvijas ostu nozares sekmīgu attīstību, turklāt RBO šobrīd uzsākti vairāki vērienīgi projekti, tostarp lielākais ostas vēsturē – Krievu salas projekts, kā arī potenciālā sadarbība ar Ķīnas investoriem RBO, laikraksta "Dienas Bizness" pielikumā "Saldo" norāda Ēriks Škapars, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks 

Ostas ietekme uz valsti

Precīzu Rīgas Brīvostas pienesumu valsts ekonomikai skaitliskā izteiksmē šobrīd ir ļoti grūti pateikt, jo tikai tagad Eiropas institūti izstrādā aprēķinu formulu. Taču pēc  provizoriskiem aprēķiniem Rīgas ostas darbība nodrošina apmēram 3 līdz 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ostas darbam ir kompleksa ietekme uz Latvijas ekonomiku, un šobrīd tiek uzskatīts, ka pienesums ir vidēji 10 lati par katru pārkrautu tonnu kravas.

Rīgas Brīvosta ir Latvijas ekonomiskās attīstības avots. Rīgas brīvostas un pilsētas attīstība ir cieši saistīta, jo tādējādi ietekmēta ne vien ekonomiskā attīstība, bet arī pilnveidota pilsētas infrastruktūra. Izstrādāti vairāki projekti, kurus paredzēts īstenot līdz 2020. gadam. Kā vienu no svarīgākajiem jāmin kuģošanas kanāla padziļināšana līdz 17 metriem. To plānots īstenot līdz 2018. gadam, lai rezutātā būtu iespējams apkalpot arī pašus lielākos Baltijas jūras kuģus.

Pēc mēroga lielākais attīstības projekts paredzēts Krievu salā, to plānots pabeigt jau nākamajā gadā. Projekta pirmās kārtas mērķis ir ostas aktivitāšu pārcelšana nostāk no pilsētas centra, izveidojot četras piestātnes ar kopējo garumu 1180 metru. Šādas pārmaiņas izmaksās 153 miljonus eiro. Tā kā osta nesaņem finansējumu ne no valsts, ne pašvaldībām, attīstībai piesaistīti struktūrfonda līdzekļi. Tāpat plānota arī ostas dzelzceļa tīkla modernizācija, piestātņu renovācija, jauna dzelzceļa tilta būvniecība, loģistikas parka izveide Kundziņsalā, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveide Daugavgrīvā un citi projekti, kas ne vien attīstīs ostas infrastruktūru, bet arī dos ieguldījumu galvaspilsētā.

Rīgas Brīvosta aizņem 11% no pilsētas administratīvās teritorijas. Tā patreiz ir lielākā Latvijas un trešā lielākā Baltijas valstu osta pēc kravu apgrozījuma.

Ostas reformas – pretrunīgie ārzemnieki

Taču, neraugoties uz veiksmīgo attīstību, ja spriež pēc izmisīgajiem politiskajiem mēģinājumiem reformēt Latvijas ostas, varētu secināt, ka tās ir gandrīz vai īsta bēdu leja, ņemot vērā, ka parasti reformēt tiecas tās nozares, kurās vērojamas smagas problēmas. Ja ticēt negatīvajai informatīvajai slodzei plašsaziņas līdzekļos, tad ostas slīkst korupcijā, interešu konfliktos un citās nelaimēs, un knapi velk dzīvību. Tāpēc ziņas, kurās parādās augošā pārkrauto kravu statistika vai cits pozitīvs vērtējums, daļā sabiedrības izsauc pamatīgu pārsteigumu.

Ilustrācijai minēšu piemēru. Ja salīdzinām Baltijas valstu ostu darbību pirmajā pusgadā, tad tikai Latvijai ir izdevies kāpināt kravu apgrozījumu. Klaipēda pārkrāvusi par 10,4% mazāk nekā pērn, Tallinā pārkrauti par 17,5% kravu mazāk. Savukārt Latvijas ostu – kuru pārvaldi mums iesaka lauzt - kravu apgrozījums pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, palielinājies par 17,1%.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, Latvijas ostu kravu apgrozījums palielinājies par 13,9%. Ja 2011.gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas ostu kravu apgrozījums bija 45,76 miljoni tonnu, šogad tie ir 52,15 miljoni tonnu.

Skaitļi liecina, ka laikā, kad daudzi runā par nebūšanām Latvijas ostās, piesaucot Ārvalstu investoru padomi, Amerikas Tirdzniecības palātu un grasoties aicināt talkā pat Pasaules Banku, Latvijas ostās sasniegts absolūts kravu apgrozījuma rekords. Neraugoties uz labajiem rezultātiem, doma paliek nemainīga - ārzemnieki tik un tā labāk zinās, kā mums attīstīt Latvijas ostas.

Tikmēr citu ārzemnieku vērtējums par Latvijas ostu darbību nebūt nav tāds kā ārvalstu investoru vārdā, izmantojot politiķus, ir centušās iztēlot mūsu pašu biznesmeņu grupas. Tās vēlas palielināt savu ietekmi ostās, lai lobētu savu biznesu, nevis stiprinātu caurspīdīgumu un atklātību, ar ko tiek mānīta labticīgā sabiedrības daļa.

Pārdomas par to, vai reformu vajadzība Latvijas ostās nav pievilkta aiz matu galiem, izraisa “Financial Times” pētnieku atzinums, izdevum “FDI Intelligence”, kurš publicējis pētījuma “Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13” rezultātus.  Zīmīgi, ka šī pētījuma pirmajā piecdesmitniekā ar 49. vietu ir iekļuvusi arī Rīgas brīvosta. Bet Klaipēdas osta, kuru nereti piesauc kā paraugu Latvijas ostām, lai gan ierindojas gana augstu, tomēr atrodas tikai 36. vietā.

Līdzās statistikai, kura ne jau tikai pēdējā pusgada laikā, bet vismaz pēdējos desmit gadus liecina par sekmīgu Latvijas ostu attīstību, arī nesenais “Financial Times” vērtējums ir būtisks, - gan, lai adekvāti novērtētu stāvokli svarīgajā ostu nozarē, gan labāk saprastu, kas ir kas Latvijas politikā.

Ķīnas izaicinājums

Reaģējot uz Ķīnas valdības apņēmību Austrumeiropā investēt 10 miljardus dolāru premjers Valdis Dombrovskis, tiekoties ar Ķīnas premjeru Veņu Dzjabao, iesniedza Latvijas piedāvājumu ar potenciālajām sadarbības iespējām šo investīciju apguvei, tostarp Rīgas Brīvostas piedāvājumu. Lai gan Latvijas piedāvājums kopumā aptver dažādas tautsaimniecības nozares, Ķīna ir ieinteresēta attīstīt sadarbību tieši transporta un loģistikas, tas ir, ostu nozarē. Arī eksperti norāda, ka Ķīna Latviju redz kā potenciāli izdevīgu investīciju vietu. Tādēļ priecē tas, ka viens no apjomīgākajiem investīciju ieguldīšanas piedāvājumiem tika sagatavots Rīgas Brīvostā.

Jāatgādina, ka, protams, par šiem Ķīnas 10 miljardiem dolāru, ko tā gatava investēt, konkurēs 16 valstis. Ieguvējas būs tās, kas darbosies aktīvāk. Tas savukārt nozīmē, ka ar skaidru redzējumu jānāk ne tikai valdībai, bet arī uzņēmējiem. Ķīnas uzņēmēju delegācijas vizīte, ko organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, gaidāma novembrī.

Pilnu viedokļa tekstu var izlasīt "Dienas Biznesa" pielikumā "Saldo".