ĒRIKS ŠKAPARS: Rīgas taksometru nozarei nepieciešams jauns regulējums

“Zaļu aci piemiedzis draudzībā, ved Tevi mūsu Rīgas taksi,” tā sešdesmitajos gados Jāņa Sildega un Ziedoņa Purva dziesmu jautri skandēja REO sieviešu vokālais ansamblis. Ir pagājis gandrīz pusgadsimts un gribas jautāt – vai visi šodienas Rīgas taksometri ir draudzīgi pasažieriem? Diemžēl jāsecina, ka nē.

Pasažieru tiesības stāvvietā brīvi izvēlēties jebkuru taksometru, tostarp neatkarīgi no to rindas kārtības, jau gadiem nosaka Ministru Kabineta izdotie “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”. Pasažieru tiesības ir visnotaļ loģiskas, tās ir tikpat pašsaprotamas kā pircēja tiesības veikalā pirkt to maizes kukulīti vai siera rituli, kurš patīk vislabāk. Taču taksometru pakalpojumu jomā Rīgas pilsētā, jo īpaši Vecrīgā, šie noteikumi praktiski nedarbojas. Par brīvu izvēli runāt ir grūti, to aizvien biežāk ietekmē dažādas neviennozīmīgi vērtējamas metodes. Tādējādi ir nepieciešams steidzami uzlabot taksometru pakalpojumu sniegšanas kvalitāti Rīgas pilsētā, nodrošinot gan pircēju tiesības izvēlēties, gan saņemt prognozējamas kvalitātes pakalpojumu, gan arī nodrošinot līdzvērtīgas konkurences iespējas taksometru kompānijām Tiesa, Rīgas dome šobrīd viena pati izveidojušos problēmu atrisināt nevar un tāpēc ir nepieciešama sadarbība ar likumdevēju. Taču pats galvenais ir vēlme un prasme to izdarīt.

Pēdējos gados aizvien lielāka nozīme tiek pievērsta patērētāju tiesībām. Tas ir saistīts gan ar viņu izvēles iespējām, gan ar līdzvērtīgas konkurences iespējām uzņēmējiem. Savukārt taksometru pārvadājumu jomā situācija nereti atgādina kaujas lauku – tiek durtas riepas un dedzinātas mašīnas. Protams, ka firmu vidū vislielākā cīņa notiek par izdevīgākajām pasažieru uzņemšanas vietām, tas ir, par vietām lidostā “Rīga” un pilsētas centrā.

Domāju, ka ne tikai taksometru biznesā iesaistītie, bet arī tie, kas izmanto šo pārvietošanās veidu ir ievērojuši, ka vietās, kur pasažierus gaida taksometri, gandrīz vienmēr ir tikai viena uzņēmuma mašīnas. Konkurenti vienkārši neuzdrošinās šeit parādīties un ja kāds tomēr riskē tas var slikti beigties gan viņa auto, gan iespējams viņam pašam. Varbūt ir pienācis laiks pašvaldībai pašai noteikt kārtību, piemēram rīkojot stāvvietu izsoles un to nolikumos iekļaujot prasības par uzņēmuma reputāciju, tās mērīšanā iesaistot arī taksometru klientus, apkopojot viņu atsauksmes un sūdzības par taksometru firmām. Tādējādi, piemēram, arī pasažieru apkrāpšana, par braucienu prasot neadekvātas cenas, ietekmētu firmas iespējas pasažieru gaidīt tā saucamajās prestižajās vai ienesīgajās teritorijās. Turklāt tas dabiski mudinātu arī taksometru firmas veidot savu reputāciju un attiecības ar klientiem, kā arī strādāt bez pārkāpumiem, piemēram, nodokļu nomaksas jomā kas varētu atsaukties uz uzņēmuma pozīcijām, piedaloties konkursā.

Valsts ieņēmumu dienests saskata augstu nodokļu nemaksāšanas risku vairākos taksometru pakalpojumu nozarē strādājošajos uzņēmumos, tāpēc kopš 2011.gada rudens veic pastiprinātus kontroles pasākumus. Kā jebkurā biznesā, arī šajā nodokļus nemaksājošie uzņēmēji rada nevienlīdzīgu konkurenci godīgajiem. Par to, ka tāda pastāv liecina fakts, ka ir taksometru firmas, kuras uzrāda mēneša apgrozījumu 5 lati  vienam auto. Ņemot vērā, ka mēneša maksa par licences karti vien ir 12 lati, šī situācija rada aizdomas par, maigi sakot, negodprātīgu darbību.

Pēc VID lūguma 25. septembrī Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā nolemts pārkāpumu nenovēršanas gadījumā no 1.novembra apturēt licences sešām taksometru firmām, kurās Valsts ieņēmumu dienests un Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests konstatējis virkni pārkāpumu.Uzņēmējiem tiek dots mēnesis laika, lai novērstu VID konstatētos pārkāpumus un nokārtotu saistības ar valsti. Ja uzņēmējiem līdz 1.novembrim to neizdarīs, licences tiks apturētas uz trim mēnešiem vai līdz brīdim, kad VID atsauks savas prasības. Ja arī pēc trim mēnešiem VID pretenzijas joprojām būs spēkā, Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija atkārtoti lems par licences atņemšanu.

Šobrīd taksometru pakalpojumus Rīgā piedāvā daudzas firmas, kam teorētiski vajadzētu nodrošināt pakalpojuma kvalitāti, tomēr pārvadātājus ir pat grūti salīdzināt: vieni taksometrā piedāvā interneta pakalpojumus, citi – domā par elektromobiļu ieviešanu, bet vēl citi – pārvadā pasažierus izrūsējušos un gandrīz vai antīkos automobiļos. Pēdējā Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija pagarināja licences kartīti 1988. gadā ražotai Ford Sierra. Nebija iemesla atteikt, jo ierobežot vieglo taksometru skaitu pēc to vecuma ,,Autopārvadājumu likums ”diemžēl neatļauj. Turklāt kā vienīgo prasību personai vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru, tas nosaka B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžu vismaz trīs gadu garumā. Šajā jomā noteikti ir nepieciešami standarti, kas nosaka gan auto kvalitāti un vecumu, gan vadītāja kvalifikāciju.

Ja kāds vēlas kopā ar draugiem uz sava dārza grilla uzcept un nobaudīt gaļu noteikumi un prasības šai nodarbei būs minimālas. Toties ja viņš nolems nodarboties ar uzņēmējdarbību gatavojot un realizējot pārtikas produktus tās būs nesalīdzināmi stingrākas. Līdzīgai pieejai būtu jābūt arī taksometru pārvadājumu nozarē – auto personiskām vajadzībām lai atbilst vieniem noteikumiem, kamēr transports, ar kuru tiek veikti komercpārvadājumi – citiem, atļaujot pašvaldībām noteikt kvalitātes prasības, tostarp par auto izskatu un vecumu.  

No 2008. gada 10 septembra Eiropas Savienības valstīs tika ieviesta direktīva 2003/59/EK, lai paaugstinātu vadītāju, kuri veic komercpārvadājumu kvalifikācijas prasības un nodalītu profesionālos vadītājus no neprofesionāliem. Saskaņā ar to visiem autobusu vadītājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus, no 2013. gada septembra, bet kravas auto vadītājiem no 2014. gada septembra autovadītāja apliecībā būs nepieciešama īpaša atzīme ,, kods 95 ”, kas atļaus viņiem to darīt. Uzskatu, ka līdzīga ,, atestācija ” pakāpeniski būtu jāievieš arī taksometru vadītājiem. Lai varētu veikt komercpārvadājumus, būtu jāveic papildus apmācība autoskolā, ko ar attiecīgu atzīmi dokumentos apstiprinātu CSDD. Tāpat būtu nepieciešama ne tikai automašīnu, bet arī taksometru vadītāju licencēšana.

Noslēgumā gribu atgādināt, ka jau 2009. gada augustā darba grupa, kurā bija Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Latvijas taksometru darba devēju biedrības, arodbiedrības ,,LABA”, LZA Ekonomikas institūta un vieglo taksometru nozares pārstāvji izstrādāja un iesniedza Rīgas domē dokumentu “Vieglo taksometru tirgus analīze un ieteikumi situācijas uzlabošanai”.  Diemžēl neko no tajā minētā patreizējā Satiksmes komitejas vadība tā arī nav ņemusi vērā un pat mēģinājusi realizēt dzīvē.

Ēriks Škapars, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāts