10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Vakar nejauši sanāca paklausīties Latvijas Bankas prezidenta skaidrošanos Latvijas sabiedriskajā radioprogrammā saistībā ar plānoto eiro valūtas ieviešanu Latvijā no 2014.gada. Ilgstoši Centrālās Bankas vadībā esošais kungs nomierinošā tonī bezkaislīgi atkārtoja, cik gan labi būs dzīvot, kad latus nomainīs eiro. Jāatzīst, šī kunga izvairīšanās no jautājumiem par iedzīvotāju ieguvumiem nepaslīdzēja garām ne studijā esošajiem žurnālistiem, ne kādam klausītājam, kuram bija izdevies sazvanīt radio tiešraidē.
Neprasme izskaidrot eiro ieviešanas nepieciešamību redzama ikvienā sabiedriskās domas aptaujā, kurās eiro ieviešanu atbalsta vien niecīga daļa Latvijas sabiedrības. Taču tas valdošo eliti, pie kuras nešaubīgi pieskaitāms intervētais kungs, pēc būtības neinteresē, jo „tauta nesaprot, ko pati domā”. Zināma pretruna izskan no Centrālās Bankas vadītāja puses, kurš labprātīgi ir gatavs mazināt savas vadītās iestādes kompetenci, deleģējot atbildību Eiropas struktūrām, jo brīvprātīga atteikšanās no iestādes funkcijām (ja nebūs nacionālās valūtas) nav raksturīga nevienam valstiskas struktūras vadītājam.
Pie varas esošās Latvijas valdības vairāku gadu desmitu garumā ir nodarbojušās ar neatkarības faktisku demontāžu. Nacionālā valūta ir saglabājies kā viens no tiem valstiskajiem elementiem, kurš garantē valstisko identitāti, ļauj atbildēt mums pašiem – Latvijas iedzīvotājiem – par savas monetārās un fiskālās politikas attīstību un izaugsmi. Nav noslēpums, ka eiro projektam nav pievienojušās tādas Eiropas Savienības labklājības valstis kā Lielbritānija, Dānija, Zviedrija. Vai tas nozīmē, ka šīs valstis ir cietušas būtiskus zaudējumus neesot eirozonā? Eiropas teritorijā bez eiro attīstību veiksmīgi turpina arī Norvēģija, Šveice. Savukārt vairāku Dienvideiropas valstu esamība eirozonā tās nav glābušas no masu nemieriem, milzīga bezdarba un ekonomiskās recesijas, kura vēl tikai turpinās.
Redzot cik zems ir sabiedrības atbalsts eiro ieviešana, loģiski liekas, ka tautas nobalsošana šī jautājuma sakarā varētu „atvērt acis” šī projekta virzītājiem. Tādēļ nav brīnums par valdošās šķiras pretestību pret iespējamo referendumu. Vienlaikus jāatzīst, ka šādu tautas nobalsošanu par šo jautājumu pat noorganizēt nebūtu īpaši sarežģīti, ja to apvienotu ar nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
Laikā, kad tuvojas valsts svētki, valdošās elites pārstāvjiem būtu jāatsauc atmiņā Satversmes 1.pantā noteiktais, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Ar atteikšanos no nacionālās valūtas, notiek daļēja atteikšanās no valstiskās neatkarības. Savukārt minētais jau ir saistāms ar prettiesiskām un pretvalstiskām darbībām, jo, kā zināms, par aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību draud kriminālatbildība.
Būsim patriotiski! Nacionālās valūtas saglabāšana ir Latvijas nacionālajās interesēs! Skaidrs, ka eiropropaganda turpināsies, turklāt tā vēl tiks finansēta no valsts budžeta. Jāsecina, ka eiro ieviešana ir valdības un Eiropas birokrātu mērķis, kas nav Latvijas iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.