Nedēļas TOP 5: Lielā talka, reformatori un krokodila asaras

Aizvadītā nedēļa ievērojama gan ar valsts mēroga apkārtnes sakopšanas aktivitātēm, gan dažām kosmētiskām pārmaiņām politiskajā vidē. Pārtikušas un it kā mierīgas ziemeļvalsts justīcijas instance sāka tiesāt masu šāvēju, bet dažādas ligas piemeklēja gaisa un ūdens satiksmes līdzekļus.

Ar grābekļiem, maisiem un lāpstām

Latvijas mērogā nedēļas ievērojamākais notikums bija Lielā talka, kurā iesaistījās vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju. Lai arī ik gadu saistībā ar vērienīgāko vides atmēslošanas kampaņu tiek runāts par jauniem rekordiem gan talkotāju, gan drazām piepildīto maisu skaita ziņā, pasākuma organizatori norāda uz citu rekordu, proti, ka vide ar katru gadu tiek piedrazota arvien mazāk.

Tas ļauj kaut nedaudz cerēt, ka visai reāls ir sākotnēji izvirzītais mērķis – līdz Latvijas apaļajai 100.jubilejai panākt, ka gaviļniece kļūst par tīrāko valsti Eiropā. Neskatoties uz to, ka lielā sabiedrības daļā padomiskais gars joprojām ir gana dzīvs un daudzu apziņā joprojām valda iesakņojies princips – aiz savām namdurvīm iztīrīt, bet ārpus tām mest izsmēķus, papīrus, pudeles un citas drazas, kur vien pagadās, ar domu „gan jau kāds satīrīs”.

Budžets bez „kaklakungiem”

Negaidot rudens atnākšanu un politiskās apziņas iespējamo aptumšošanos, valdība sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, pievēršoties bāzes izdevumu plānošanai nākamo trīs gadu griezumā. Diskusijas par šo jautājumu turpināsies līdz vasarai, un paredzams, ka augstajā namā ies „karsti”, jo nozaru iesniegtie pieprasījumi nav mērāmi vien dažos desmitos latu.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma šī ir pirmā reize, kad valsts maciņa plānošana notiek bez dažādu kreditoru – starptautisko finanšu impēriju burtiski žņaugiem un diktāta, un, rēķinoties ar visai optimistisku attīstības scenāriju, iecerēts pat samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa, samazinājums gaidāms visai pieticīgs – viena procentpunkta apmērā. Tomēr arī ar to varam sevi mierināt, ka „vairāk nekā nekas”.

Reformatoru reforma

Pēc ilgstošas gaidīšanas aizvadītajā nedēļā bijušā valsts līdera dibinātajai „Zatlera reformu partijai” kopsapulcē beidzot izdevās atbrīvoties no sava „tēva” vārda nosaukumā, pārtopot par „Reformu partiju”, un nomainīt daudzkārt apspriesto, teju plaģiātisma objektam pielīdzināto logo ar sarkanu krustu uz zila fona.

Iekšēju nesaskaņu un atsevišķu partijas biedru politisko nodevību plosītais politiskais spēks, kas kopš Saeimas ārkārtas vēlēšanām nekādi nevar lepoties ar milzu popularitāti elektorāta vidū, nolēmis saglabāt sākotnējās logotipa krāsas, kā arī deklarēt palikšanu pie reformu kursa. Kopsapulcē ievēlēts arī līdz šim iztrūkušais valdes loceklis un izveidota partijas dome. Iepriekš jau ziņots, ka pirms nepilna mēneša partijas kopsapulcē neizdevās mainīt tās nosaukumu un emblēmu kvoruma trūkuma dēļ.

Bīstamais uz apsūdzēto sola

Norvēģijā aizvadītajā nedēļā sākās „gadsimta tiesas prāva”, kurā uz apsūdzēto sola sēdās par 77 cilvēku nonāvēšanu apsūdzētais Anderss Bērings-Breivīks. Pērnvasar asinspirti sarīkojušais Bērings-Breivīks tiesas priekšā paguva paziņot par Temīdas kalpu neleģitimitāti, nobirdināt pa (krokodila?) asarai, atklāja, ka bez pastrādātā plānoti vēl vairāki terora akti, kā arī paziņoja, ka lietai esot tikai divi likumīgi iznākumi – attaisnošana vai nāvessods.

Pagaidām gan būtiskākais jautājums procesā ir par apsūdzētā pieskaitāmību, un pat, ja izrādīsies, ka īpatnis spējis apzināties savas rīcības sekas, iesākumā viņam draud 21 gads cietumā. Ar piebildi, ka šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Šāvējs jau paguvis izteikties par minēto ieslodzījuma termiņu, ko nosaucis par smieklīgu sodu, kā arī iebildis pret tiesneša, kas aicinājis viņam piemērot nāvessodu, atstādināšanu.

Pagājušā gada jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus, bet ievainojot vairāk nekā 200 cilvēkus. Pēc tam, ģērbies policista uniformā, viņš Ūteijas salā ar šaujamieroci uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem, nošaujot 69 cilvēkus, lielākoties pusaudžus, un gandrīz tikpat ievainojot.

Burgundieša zemē izraugās līderi

Savukārt aizvadītās nedēļas pēdējā diena politiskā likteņa lemšanā tuvākajiem gadiem bija nozīmīga Francijā, kur notika Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas izcēlās ar visai aktīvu elektorāta līdzdalību.

Aptaujas iepriekš liecināja, ka opozicionārs, Sociālistiskās partijas kandidāts Fransuā Olands, ticamākais, gūs lielāku atbalstu nekā bijušais iekšlietu ministrs, tagadējais Elizejas pils namatēvs Nikolā Sarkozī. Pēdējais, zaudējis krietnu daļu sabiedrības atbalsta, gan pēdējā mirklī centies glābt kas glābjams, pievēršoties drošības un imigrācijas jautājumiem un brīdinot, ka sociālistu nākšana pie varas var radīt haosu finanšu sistēmā, investoru uzticības zuduma.

Savukārt Olands nepalika vārdu parādā un savas popularitātes vairošanai cita starpā neiztika bez populistiskiem paziņojumiem, pasludinot par ienaidniekiem pasaules finanšu sistēmas darboņus un solot aplikt ar 75% lielu nodokli francūžus, kuri gadā nopelna vairāk nekā miljonu eiro, bet sevi nodēvējot par «Francijas sapņa» glābēju. Ar to pietika, lai uzvarētu. Vismaz pirmajā kārtā.