Zagļi sākuši maskēties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un labi situētiem apmeklētājiem

Drošības risinājumu kompānijas „G4S Latvia” (G4S) pieredze liecina, ka dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt birojos, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un pat labi situētiem apmeklētājiem. G4S eksperti atzīst, ka laika gaitā garnadži ir kļuvuši izdomas bagāti, meklējot arvien jaunas alternatīvas, kā iekļūt birojos ne tikai nakts, bet arī dienas laikā. 

Lai pievērstu biroju darbinieku uzmanību šādām situācijām, G4S drošības eksperti apkopojuši vairākas zīmīgākās garnadžu zādzību metodes uzņēmumu birojos dienas laikā, kā arī būtiskākos priekšlikumus, kā no šādām situācijām izvairīties.

Apsardzes darbinieks vai sekretāre zagļiem nav šķērslis

Ne sekretāre, nedz apsardzes darbinieks, kuri ikdienā uzturas tuvu ēkas vai telpu ieejai, nesagādā 100% drošību pret zagļu iekļūšanu birojā. Proti, šie darbinieki, pretēji videonovērošanas sistēmai, visu laiku var neatrasties savā postenī vai nepievērst nepieciešamo uzmanību visiem apmeklētājiem. Garnadži vienmēr pacenšas rast visai ticamus argumentus, kā iekļūt biroju telpās.

Ilze Jermacāne, „G4S Latvia” Mārketinga un sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja: „Viens no izplatītākajiem veidiem, kā garnadzis pastrādā zādzību ir uzdošanās par citu personu vai speciālistu, piemēram, par preču pārdevēju. Proti, brīdī, kamēr viltus pārdevējs mēģina kaut ko pārdot šādi novēršot darbinieka uzmanību, tiek nozagts, piemēram, uz galda atstāts portatīvais dators vai mobilais tālrunis. Bieži vien birojos ielavās zagļi, kas ārēji izskatās pēc labi situētiem cilvēkiem. Ienākot birojā, „solīdais apmeklētājs” uzdodas par aizņemtu personu, runā pa telefonu, staigā pa biroju un netraucēti paņem, piemēram, kāda darbinieka portatīvo datoru un tikpat netraucēti dodas prom, ja vien kāds šo rīcību nav pamanījis. Nereti birojos ierodas arī viltus remontdarbu veicēji, kas, veicot neīstu tehnisko apskati, arī zog vērtīgas biroja lietas.”

Seifu drošībā darbinieki aizvien pieļauj trīs izplatītākās kļūdas

Lai rūpētos par finanšu un svarīgu dokumentu drošību, seifi vienmēr jāpiestiprina pie grīdas, bet dodoties prom – jāaizslēdz, turklāt to atslēgas nedrīkst glabāt birojā. G4S drošības eksperti atzīst, ka šīs ir trīs izplatītākās kļūdas biroju drošībā, ar ko nākas saskarties ikdienā.

I.Jermacāne: „Šeit sastopams ļoti izplatīts drošības jautājumu paradokss. Nenoliedzami, ka biroju seifos tiek glabātas vērtīgas lietas – piemēram, nauda, svarīgi un konfidenciāli dokumenti, kāda vērtīga biroja ierīce, u.tml. Tomēr ikdienā cilvēkiem bieži vien šķiet, ka pietiek seifu tikai aizslēgt, nepadomājot, ka zaglis to varētu ņemt un aiznest. Otrs gadījums – seifus nereti aizmirst aizslēgt, atstājot tos par neticami vieglu mērķi garnadžiem.”

Uzņēmumu īpašniekiem jāinstruē savi darbinieki un jādomā par papildus drošības pasākumiem

Ikviena uzņēmuma darbiniekiem jāskaidro saviem darbiniekiem par izplatītākajām zādzību metodēm un garnadžu profiliem, kas jebkurā laikā var ielavīties biroju telpās. Vienlaikus jādomā arī par papildus drošības risinājumiem, kas uzmanīs birojā notiekošo visu diennakti.

I.Jermacāne: „Lai izvairītos no zādzību riska, uzņēmumu īpašniekiem vajadzētu regulāri instruēt darbiniekus par izplatītākajām zādzību metodēm. Tāpat darbiniekiem nekad nevajadzētu atstāt neaizslēgtas biroja durvis, pat, ja persona ir devusies prom kaut uz neilgu brīdi. Jāuzmana, lai bez uzraudzības nepaliek atvērti logi, īpaši pirmā stāva birojos. Dodoties prom no biroja, jāaizver žalūzijas un aizkari, lai garnadzis nevarētu redzēt, kādas vērtības ir birojā. Savukārt ikdienā bez uzraudzības nedrīkst atstāt naudas makus, tālruņus, mašīnas atslēgas un citus viegli paņemamus priekšmetus.

Efektīvi par biroju drošību visu diennakti rūpēsies arī individuāli pielāgotas drošības sistēmas, piemēram, videonovērošana, elektroniskās piekļuves sistēmas, kas saprogrammētas atbilstoši darbinieku plūsmai un apmeklētāju plūsmas koordinēšanai un kontrolei. Savukārt, ja šādu iespēju nav, tad darba laikā viennozīmīgi iesakām apmeklētāju reģistrēšanu un/ vai sagaidīšanu, jo apmeklētāji konkrēto uzņēmumu apmeklē ar noteiktu mērķi un sadarbības jautājumus risina ar konkrētu cilvēku. Šādi būs iespēja identificēt apmeklētājus, samazinot iespēju nepiederošām personām nekontrolēti pārvietoties pa biroja telpām.”