NĪN drīzāk dēvējams par Nekustamā īpašuma ienākuma nodokli

Pavisam nesen oktobrī (17.) R-1 raidījumā „Pēcpusdiena” dzirdēju ļoti tīkamus vārdus, ka š.g. deviņos mēnešos iekasēti nodokļi par 8,2% vairāk nekā plānots, kas naudas izteiksmē sastādot 256 milj. Ls. Izpildīti UIN, IIN, sociālie nodokļi, vienīgi akcīzes nodoklī – neliels iztrūkums. VID arī atzīstot, ka nav izdevies apkarot ēnu ekonomiku. Uz kā rēķina tāda jauka bilde, vai, kā žurnālisti saka „veiksmes stāsts”? Reālajā dzīvē, TV diskusijās, avīžu rakstos gan teikts, ka nodokļu slogs ir milzīgs un parādi tāpat. Tās paša dienas TV „Panorāma” titros nosaukts nodokļu parāds uz 1.oktobri 1,06 miljardi (!) Ls apmērā. Daudzu pašvaldību amatpersonas (Jelgavas u.c.) min simtiem tūkstošiem latu nenomaksāto naudiņu.

NĪN nav saimnieciska pamatojuma        

Strauji tuvojas 2013.g. un reizē ar to nodokļu taksācijas laiks. Uzmanības centrā atkal nonāk NĪN. Tas ir ļoti individuāls, jo skar katru namīpašnieku ar savām bēdām - nodokļu maksājumiem, kuri daudzviet ir netaisnīgi un neizprotami. Ja rakstošajos masu medijos vēl kaut ko var šajā jautājumā uzzināt (viedokļus, ieteikumus, kritiku un tml.), tad tādos populāros TV raidījumos, kā 100.pants, „Jauna nedēļa”, „Sastrēgumstunda” NĪN tēma netiek kustināta. Reiz gan DZ.Kolāts, gan E.Zariņš ieskicējot sava raidījuma saturu, atzīmēja, ka būšot saruna arī par nodokļiem. Tomēr skāra tikai akcīzes nodokli. Taču tieši šis maksājums ir vairāk vai mazāk izprotams, jo jāmaksā no ienākumiem. Dzīvojam organizētā sabiedrībā – vajadzīgas skolas, policija, bibliotēkas, pārvaldes aparāts un tml. Tāpēc nodokļi obligāti jāmaksā. Bet no ienākumiem! Šajā sakarā NĪN nav viennozīmīgs. Ģimenes mājas īpašniekam nekādus ienākumus tas nenes, tikai jaunus izdevumus būves uzturēšanai. Turklāt būvnieks par būvmateriāliem jau ir samaksājis ražotājam, tirgotājam un valstij PVN. No kurienes radies NĪN? Te nav runa par īres namiem, spekulācijām ar uzceltajām mājām. No šāda skatu punkta NĪN ir vietā. Tad kad izīrēšu istabu, vai visu māju gūšu ienākumus, un gluži loģiski, maksāšu nodokli.

Bet esošajā situācijā Latvijā, kad visapkārt vienas vienīgas materiālās grūtības? Kā var atņemt nodokļa izskatā to kā nav! NĪN, šādā skatījumā, ir amorāls un netaisnīgs. Tam nav saimnieciska pamatojuma. Un lai neaizbildinās, ka NĪN tiek maksāts daudzās pasaules valstīs. Igaunijā tā nav. Jau minētajā radio apskatā „Pēcpusdiena” intervējamais teica: „Latvijā ir visnaidīgākā nodokļu sistēma Eiropā. Zemes resursi aplikti ar vienu no lielākajiem nodokļiem pasaulē. Akcīzes nodoklis ir deformējošs”. Un vēl līdzīgi izsakās sociologs Mareks Niklass izdevumā „Mājas Viesis”, ka Latvijā ir nevis progresīva, bet gan regresīva nodokļu sistēma. Tā kā to visu nākas piedzīvot personiski, tad jāpiekrīt par visiem 100%. Un mani neiespaidos, piemēram, Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektores Irēnas Škutānes kādreiz (LV portāls.lv 2010.g.aug.) teiktais, ka nodokļu iekasēšanai jābūt taisnīgai un konsekventai, aicinājums būt godprātīgiem pret saviem līdzcilvēkiem, jo katrs neiekasētais lats pilsētas budžetā rada problēmas skolu, bērnudārzu un tml. uzturēšanā. Taisnība teiktajā ir tikai globālā mērogā. Latvijā šodien būtu jāsaka mazliet savādāk: ja nodoklis netaisnīgs – godprātību negaidiet. Kuri ir tie līdzcilvēki?

Baņķieri? Likumu virzītāji? Nācies sastapties arī ar citiem „audzinātājiem”, kuru frāzes skan apmēram šādi: „tev ir, bet citiem nav nekā”, „NĪN nav ienākumu nodoklis, tas ir kas cits”. Kāds „cits” izskaidrot neprot. Nosaukumus var dot kādus vēlās, taču maciņš ir viens un tas pats. Līdzīgu domu pauž Rita Bednarska („Mājas Viesis” 2010.g.30.jūl.): „Nevienam neinteresē no kādiem ienākumiem maksāsim”. Visnotaļ jāpiekrīt Gerčikova teiktajam („Diena”, 2012.31.okt.), ka tāda nodokļu sloga kā Latvijā nav nevienā citā Eiropas valstī. Vēl pievienošu A.Rāviņa vārdus, ka nodokļu aprēķini jābalsta nevis uz kadastrālām vērtībām, bet uz ļaužu ienākumiem („LA”, 2011.g. maijs). Kad parādījās NĪN (ģimenes mājām) savai pašvaldībai uzrakstīju lūgumu paskaidrot kā izprast šo dīvaino situāciju – ienākumu nav, bet jāmaksā, norādot, lai neskaidro tiesiski juridisko nostādni (likumu zinu pats), bet no saimnieciskā viedokļa. Varbūt pašvaldībai zināmi kādi fakti par saimniecisku darbību manā īpašumā? Nemācēja citēja jau visiem zināmos likuma pantus. Kā tad tā? Pašiem NĪN administratoriem nav izpratnes par to ko dara?

Pēc vēlēšanām valsts pārvaldē mazinās kompetence

Mēdijos dažādi autori stāsta (vai atstāsta) par atšķirīgajiem nodokļiem kaimiņos vai citos reģionos. Tiek minētas būdiņas un pilis. Taču t.s. piļu celtniecībā arī tika ieguldīti milzu līdzekļi. Ja kadastrālā vērtība noteikta pēc pamatoti un taisnīgi izstrādātiem kritērijiem, arī „pils” īpašniekam būs jāmaksā atbilstošs nodoklis, un ne mazais. Te tad arī būs tas taisnīgums. Pēdējā laikā Latvijā (arī ārzemēs) pavīdējusi doma par paaugstināta nodokļa uzlikšanu turīgajiem. Protams, „pili” uzcelt spēj tikai turīgs cilvēks. Bet, ja tā nav iesaistīta spekulācijās vai saimnieciskā darbībā, apdzīvo tikai ģimene un ienākumus nenes? Ko šajā situācijā darīt? Ideja taču pacelta – jāmazina būtiskā atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem! Kā tikt klāt turīgo makiem? Kā mazināt viļņošanos sabiedrībā? Kuru nosaukt par „turīgu”? Pastāv visdažādākās versijas. Bet vai vispār nepieciešams rast šim jēdzienam definīciju? Manuprāt, jāpieturas pie vispāratzītās prātulas – nevajag cīnīties ar sekām, bet ar šo seku izraisītājiem cēloņiem. Vairāk vai mazāk turīgu cilvēku ir bijis un būs. To nosaka sabiedrības objektīvie attīstības cēloņi. Atmetīsim skaudību, kuru pa lielākajai daļai nosaka ārējie, vizuālie apstākļi. Krasi izteiktajai nevienlīdzībai cēloņi slēpjas mūsu valdības un valdošās koalīcijas Saeimā neprasmīgajā sociālekonomiskajā un finansiālajā politikā. Varbūt nemāk, negrib, pietrūkst domāšanas? Gan, gan.

Kā izteicies kāds nodokļu politikas interpretētājs, ka, kamēr mūsu valdība balstīsies uz aplamiem finanšu oligarhijas ieteikumiem, kārtības nebūs. Atkal jāatsaucas uz iepriekš minētā Gerčikova teikto, ka ar katrām vēlēšanām valsts pārvaldē nonāk arvien mazāk kompetentu cilvēku. Nešaubos, ka visām amatpersonām kabatā ir diploms, atestāts vai augstas raudzes sertifikāts, bet nav izpratnes par sabiedrībā notiekošo. No šejienes tad arī top daudzkārt dzirdētās frāzes – „mūs neuzklausa”, „mūs nedzird” u.t.t. Neprot morālo atbildību saskaņot ar praktisko darbību. Valsts svētkos Domā, Aglonā augstās amatpersonas ierodas kuplā skaitā. Bet atgriežoties savos kabinetos garīgo tēvu teiktie vārdi par taisnīgumu, godprātību, labestību viņiem kaut kā iet secen, piemirstās. Māk tikai rēķināt, sevišķi labi padodas atņemšana.

Nodokļiem jānāk no ekonomiskās un ražošanas attīstības

Atgriezīsimies pie likuma un, jo sevišķi, tā izpildīšanas. Pretējā gadījumā iedarbosies kaut kur tekstos rakstītais -„…bezstrīdus kārtībā…” Ko tālāk? Kā tālāk? Politiķi atzīst, ka, tiešām ar kadastrālajām vērtībām kaut kas nav kārtībā, būšot jāpārskata. Taču maz ticams. „Reformēt”, „pilnveidot”, „uzlabot” solīts tiek vienmēr pirms vēlēšanām.

Labi skan! Sabiedrība gaida. Pēc vēlēšanām izrādās, ka tautas lielum lielākā daļa „kļūdījusies” šo terminu interpretācijā. „Pārskatīšana”, „reformēšana” bieži vien noved pie vēl lielākām nepatikšanām. Šo to sola atvieglot, piem. šķūnīšiem un tml. neuzlikšot nodokli. Līdz galam tomēr uzticēties nevar. Ja valdība ieklausīsies vairākos politiķos un ekonomikas ekspertos, bet Briseles birokrātu teikto uztvers kā likumu, nekas labāk nekļūs.

Kāda „Sestdienas” Nr. raksta autors Ģirts Kasparāns min Pētera Strautiņa teikto, ka nevienlīdzības mazināšanu veicinātu nodokļu nastas pārnešana no darba algām uz īpašumiem. VL-TB/LNNK ierosina NĪN paaugstināt līdz 1%. ZZS – jāceļ nodoklis īpašumiem ko neizmanto ražošanai. Redz kā! Tātad ģimenei ar steigu jāpārkārto miteklis kaut kā ražošanai. Interesants ir LB prezidenta Ilmāra Rimševica („Diena”, 2010.g.6.nov.) ierosinājums. Uz Madaras Fridrihsones jautājumu par NĪN viņš atbild: „sākt ar NĪN palielināšanu, tas būšot visnesāpīgākais”. Nu tas tik ir atzinums! Nodokļa paaugstināšana būs kā savdabīga anestēzija.

Neko daudz labsajūta neuzlabojas arī pēc valdības un pašvaldību solījumiem paplašināt NĪN atvieglošanas iespējas. Tas nozīmē – ej, lūdzies un mēģini pierādīt, ka tev (man) pienākas atlaides.

Valsts bagātībai, arī nodokļiem, galvenokārt jānāk no ekonomiskās un ražošanas attīstības, kā arī no kapitāla aprites un citiem finansu sfērā norisošiem procesiem. Nekādi nespēj apkarot ēnu ekonomiku (ap 40%), jo tur jāpūlas, jāmeklē, jādomā. Protams, vieglāk paņemt no īpašumiem. Viss ir skaidri redzams: „Ko? Kāda tev jauka māja! Maksā! Un zeme arī? Maksā”. No skaldītajiem dekoratīvajiem akmeņiem veidotus vārtiņus, pēc papildinātajiem nosacījumiem, taču arī var kvalificēt kā inženierbūvi.

Tātad… Visā šajā viedokļu, uzskatu un teoriju jūklī ir viens liels mīnuss – vadošajos laikrakstos Latvijā neviena augsta VZD amatpersona, ekonomikas eksperti, valdības ministri nav uzrakstījuši gandrīz nevienu monolītu rakstu, kuros detalizēti, visu acu priekšā veic skaidrus aprēķinus. Notikušas tikai intervijas, kurās g.k. dominē vispārējas frāzes un aptuveni skaitļi, bieži vien ES mērogā (vai Latvijas vietu tajā), ieskicētas perspektīvas, prioritātes. Netrūkst arī izteicienu „…mēs pie tā strādājam…” un tml. Ieskatoties VZD izdotajā kadastrālās uzmērīšanas lietā, nav ieraugāma ēkas kadastrālās vērtības aprēķināšanas gaita. Tur ir tikai mājas tehniskie dati – kvadrātmetri, metri, istabu un stāvu skaits. Kā veidojās naudā izteiktā vērtība? Vai ikdienišķāk sakot – kurš reizināmais, kurš reizinātājs? Redzams rezultāts un viss. Toties pati uzmērīšana, gods kam gods, notika perfekti. Projekts rokā, jautājumi seko: „Kur palikušas durvis? Kas šīs par durvīm, plānā nav?” Uz maniem iebildumiem, ka ēkas iekšpusē nevienu ārpusē esošo cilvēku tas netraucē, vēl jo mazāk Puškina ielā darbojošos VZD, diezin ko neklausījās. Protams, ka uzmērītāji darīja savi darbu pēc konkrēti dotajiem rīkojumiem. Bet manī tas izraisīja, atvainojiet, smaidu.

Pret to, ka VZD veic kadastrālo uzmērīšanu un nosaka kadastrus, nav ko īpaši iebilst. Valdībai nepieciešams zināt valsts kopējo materiālo vērtību. Taču politiķi tūlīt izdarīja sev vēlamo secinājumu – no kadastra tapa viegli administrējamais NĪN. No kurienes ņemt naudiņu nodoklim? Tā kā vajadzētu no mājas ienākumiem, bet to nav. Tāpēc arī ir NĪN. Lai gan, pēc būtības, taisnīgāk un loģiskāk būtu teikt – NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA IENĀKUMA NODOKLIS (NĪIN).

Cieņā, portāla KRUSTTEVS.COM lasītājs, privātmājas īpašnieks.