10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Pavasarī Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks apsolīja nodrošināt “Zaļā veloceliņa” Bieriņos pabeigšanu. Šodien tiks pieņemts nākamā gada Rīgas budžets, taču nauda tam atkal nav paredzēta. Pēc maniem aprēķiniem, neizbūvētā, aptuveni 800 metrus garā posma starp Kantora un Dauguļu ielām pabeigšanai, būtu nepieciešami 36 000 latu.
Es uzskatu, ka viens no galvenajiem Rīgas domes uzdevumiem ir rīdzinieku veselīga dzīves veida nodrošināšana un atpūtas zonu attīstīšana. To lieliski varētu nodrošināt pabeidzot Mārupītes “Zaļo veloceliņu”. Tas sākas pie Vanšu tilta, gar Āgenskalna līci ved uz Arkādijas parku un tālāk gar Māras dīķi līdz Bieriņiem, pārsvarā šķērsojot zaļo zonu un parkus, kā arī aizvijas gar Mārupītes krastu. Savulaik tā izveides ideja radās, lai Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem būtu iespēja aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot Rīgas parkus un Mārupītes dabas ainavu, kā arī sniegtu drošas pārvietošanās iespējas ikdienas velobraucējiem. Jāpiebilst, ka Mārupītes ieleja ir viena no skaistākajām vietām Pārdaugavā gandrīz sešu kilometru garumā, veidojot šauru zaļu koridoru pilsētvidē. Tā ir atzīta par vienu no Rīgas bioloģiski un kultūrvēsturiski vērtīgākajām daļām.
Taču veloceliņu šobrīd nav iespējams pilnvērtīgi izmantot – neizbūvēts ir palicis aptuveni 800 metru garš posms starp Kantora un Dauguļu ielām. Braukšana pa to sagādā grūtības pat profesionāliem velobraucējiem, nemaz nerunājot par ģimenēm ar bērniem, kuras to iecienījušas kā veselīgas atpūtas zonu.
Es personīgi vairākkārtīgi esmu Rīgas domē iesniedzis priekšlikumus pabeigt veloceliņa izbūvi. Taču tie vienmēr ir noraidīti. Līdz ar to ir absurdi, ka pozīcijas deputāti šobrīd lielās ar jaunu veloceliņu iecerēm, kamēr iesāktie darbi palikuši nepabeigti. Manuprāt, kārtīgs saimnieks vispirms pabeidz vienu darbu un tad ķeras pie nākamā.
Otrdien, 18.decembrī Rīgas domē tiks lemts par Rīgas 2013. gada budžetu. Arī šoreiz esmu sagatavojis priekšlikumu piešķirt nepieciešamos 36 000 latu veloceliņa pabeigšanai.
Paldies veloaktīvistiem, kuri novērtēja manus priekšlikumus pavasarī rīkoja atbalsta pasākumu, tādējādi pievēršot pozīcijas deputātu uzmanību un ļaujot medijiem dokumentēt Andra Amerika un Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko solīto.
Tāpēc šoreiz gribu jautāt – kungi, vai solījumu pildīsiet?
Ēriks Škapars, Rīgas domes deputāts
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.