„Homburg” konfliktā būtu jāuzklausa abas puses

Kaut arī Ekonomikas ministrija (EM) gatavo steidzamas izmaiņas būvniecības likumā, kas turpmāk vairs neļaus apturēt vērienīgus būvprojektus uz atsevišķu iesniegumu pamata. Tomēr starptautiskās kompānijas „Homburg” konflikta gadījumā vajadzētu vismaz uzklausīt otru pusi, uzskata Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).

Ķirsis, kurš jau ticies ar uzņēmuma pārstāvjiem, atzīst, ka šobrīd SIA „Homburg Bikernieku Properties” (HBP), kas aptuveni par sešiem miljoniem eiro plāno būvēt tirdzniecības centru Biķernieku ielā 121, patiešām atrodas neapskaužamā situācijā. Uzņēmums ir izstrādājis tehnisko projektu, saskaņojis to ar visām institūcijām (tostarp Rīgas domi), izpildījis visas plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasības, tomēr tam uz dažu neapmierinātu iedzīvotāju iesniegumu pamata Rīgas domes Attīstības departamentā būvatļauja automātiski ir apturēta.

Saskaņā ar esošo likumdošanu HBP gaida gadiem ilga tiesvedība, mēģinot būvatļauju atjaunot. Likumos eksistē līdzekļi, kā atjaunot būvatļauju ātrāk (piemēram, prasīt tiesai pagaidu noregulējumu), tomēr pie esošā normatīvā regulējuma un prakses tas nedod garantiju, ka pabeidzot būvdarbus, ēka tiks pieņemta ekspluatācijā un juridiski droša būs tās tālāka izmantošana. Rezultātā HBP cieš reālus zaudējumus, jo nevar pabeigt projektu un izpildīt solījumus, ko devusi plānotā tirdzniecības centra potenciālajiem nomniekiem.

„Ir pilnībā skaidrs, ka Būvniecības likums ir jāmaina un par to šaubu nav. Taču, kamēr nav pieņemti grozījumi, spēkā ir esošais likums un saskaņā ar to arī otrai pusei ir savas tiesības. Šajā situācijā būtu pareizi uzklausīt arī viņus, jo, iespējams, ka ir vēl kādi aspekti, kuri gatavojot grozījumus minētajā likumā, nav ņemti vērā,” Ekonomikas ministrijas pozīciju skaidro Vilnis Ķirsis (RP). Tiesa, viņš piebilst, ka tam gan nekādā gadījumā nevajadzētu kavēt grozījumu iesniegšanu, bet drīzāk gan palīdzēt izprast konflikta un ar to saistītās likumdošanas problēmas dziļāk. „Ja tā ir primitīva šantāža ar mērķi kavēt būvniecību, tad sarunas laikā tas būs skaidrs, bet, ja tur ir kādi nopietnāki argumenti, tas var palīdzēt uzlabot likumu,” saka Ķirsis.