RezervesDALAS24.lv

Nauda un vara / Skats

52% darba ņēmēju vēlas paši saviem spēkiem būvēt māju

52% darba ņēmēju vēlas paši saviem spēkiem būvēt māju
Foto: Ekrānšāviņš no interneta
KRUSTTEVS.COM · 28.02.2013. 12:02


52% respondentu savu māju gribētu būvēt pašu spēkiem, bet deleģēt

darbus būvniecības firmai gatavi būtu vien 48%, liecina SIA “Kalnozols un

Partneri” veiktā darba ņēmēju aptauja par mājokļu atjaunošanas plāniem.

Savukārt, runājot par kaimiņu izvēli jaunajam mājoklim, 13% respondentu
par mājokļa kaimiņiem vēlas redzēt ietekmīgus uzņēmējus, 5% - skatuves
slavenības, 1% - politiķus, bet vairāk kā 50% vēlas sevi redzēt saimē starp
draugiem un radiem.

52% respondentu savu māju gribētu būvēt pašu spēkiem, bet deleģēt darbus būvniecības firmai gatavi būtu vien 48%, liecina SIA “Kalnozols un Partneri” veiktā darba ņēmēju aptauja par mājokļu atjaunošanas plāniem. Savukārt, runājot par kaimiņu izvēli jaunajam mājoklim, 13% respondentu par mājokļa kaimiņiem vēlas redzēt ietekmīgus uzņēmējus, 5% - skatuves slavenības, 1% - politiķus, bet vairāk kā 50% vēlas sevi redzēt saimē starp draugiem un radiem.

 

“Nespeciālistam pašam būvēt savu māju nemaz nav tik viegli, – ir nepieciešamas
specifiskas prasmes un zināšanas, kā arī ne vienmēr būvējot pašu spēkiem ir lētāk,
kvalitatīvāk un ātrāk. Tāpēc pirmajā brīdī šie 52%, kas izsaka vēlmi būvēt māju pašu
rokām, šķiet pārsteidzoši liels īpatsvars. Taču jāsecina, ka tas acīmredzot raksturo “trekno
gadu” būvniecības kvalitāti, ar kuru cilvēki ir saskārušies,” uzskata Valdis Kalnozols, SIA
“Kalnozols un Partneri” padomes loceklis. “Nevienam jau nav noslēpums, ka “treknajos
gados” tika sabūvēts liels daudzums nekvalitatīvu īpašumu. Acīmredzot ne viens vien ir
“apdedzinājies”, tāpēc šobrīd uz lietām raugās citādi.”
Jaunajos projektos dzīvojošie respondenti kā savulaik būvniecības procesā pieļautās
kļūdas, ar kurām pašreiz jāsaskaras, norāda sliktu skaņas izolāciju (39%), sliktu
ventilācijas sistēmu (35%), sliktu siltumizolāciju (23%), kļūdainu jumta izbūvi (3%).
Būvniecības kļūdu labošana vairumam radījusi nepatīkamu pieredzi: teju 1/2 respondentu
jeb 45% apliecina, ka, konstatējot būvnieku kļūdas, nācies konstatēt, ka atbildīgā būvfirma
ir bankrotējusi, tāpēc jāmeklē citi meistari; mazliet vairāk kā 1/3 jeb 36% respondentu
saskārušies ar ļoti negribīgu atbildīgo būvnieku attieksmi pieļauto kļūdu novēršanā, un
tikai 18% jeb nepilna 1/5 respondentu ir piedzīvojuši pozitīvu pieredzi - atbildīgie būvnieki
garantijas ietvaros problēmas operatīvi novērsuši.
“Es domāju, šīs ir ne visai patīkamas atziņas visai nozarei. Tāpēc te darbs būtu
nozares asociācijām, domājot, kā uzlabot būvnieku prestižu, kā nepieļaut nekvalitatīvu
firmu – viendienīšu masveida darbību,” uzskata Valdis Kalnozols.
Izvēloties būvfirmu, vairāk kā 1/3 jeb 35% respondentu šobrīd vislielāko vērību
pievērstu uzticamu draugu atsauksmēm, tajā pašā laikā 28% par vissvarīgāko uzskata
būvfirmas pārstāvju atsaucību, komunikācijas prasmes, elastīgu pieeju klienta vēlmēm
u.tml. Tikai aptuveni 1/5 jeb 18% par svarīgāko faktoru atzīst cenu. Savukārt firmas
reputāciju medijos un interneta vidē par vissvarīgāko uzskata vien 9% respondentu; 10%
par būtiskiem uzskata citus faktorus.
Ģimenes māju - kā vēlamo nākotnes mājokli – gribētu teju 4/5 jeb 78% respondentu,
dzīvokli – vien 22%. Savukārt, izvēloties mājas būvmateriālus, 46% respondentu
priekšroku dotu betona mājai, 33% - koka mājai, 6% - saliekamo konstrukciju mājai, bet
16% - mājai no citiem materiāliem.
Vairums respondentu - 88% - atzīst, ka, izvēloties mājokli, priekšroku dotu īpašuma
pirkšanai, kamēr 12% tomēr par labāku atzīst īrēšanu. Turklāt, neraugoties uz piedzīvoto
kredītu “burbuli” un dažādām īpašumu kreditēšanas problēmām, aptuveni 3/4 jeb 76%
respondentu gribētu ņemt bankas aizņēmumu, aptuveni 1/4 jeb 24% izmantotu savus
uzkrājumus.
Savukārt vairāk kā 1/2 jeb 52% par mājokļa kaimiņiem vēlētos redzēt sev pazīstamus
cilvēkus – draugus un radus, kamēr 24% domā kardināli pretēji – viņi gribētu dzīvot
kaimiņos ar normāliem, kārtīgiem, nepazīstamiem cilvēkiem, 13% gribētu būt ietekmīgu
uzņēmēju kaimiņu, 5% - skatuves slavenību kaimiņi, bet dzīvot kaimiņos ar bijušajiem
vai esošajiem politiķiem vēlētos tikai 1% respondentu. Savukārt 5% gribētu dzīvot bez
kaimiņiem jeb maksimāli tālu no tiem.
“Skumji, ka politiķiem ir tik zems reitings sabiedrībā, ka cilvēki pat kaimiņos vairs
negrib dzīvot,” atzīst Valdis Kalnozols.
Aptauja tika veikta no 19. līdz 27.februārim, internetā aptaujājot darba ņēmējus. Tajā
piedalījās 374 respondenti vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

“Nespeciālistam pašam būvēt savu māju nemaz nav tik viegli, – ir nepieciešamas specifiskas prasmes un zināšanas, kā arī ne vienmēr būvējot pašu spēkiem ir lētāk, kvalitatīvāk un ātrāk. Tāpēc pirmajā brīdī šie 52%, kas izsaka vēlmi būvēt māju pašu rokām, šķiet pārsteidzoši liels īpatsvars. Taču jāsecina, ka tas acīmredzot raksturo “trekno gadu” būvniecības kvalitāti, ar kuru cilvēki ir saskārušies,” uzskata Valdis Kalnozols, SIA “Kalnozols un Partneri” padomes loceklis. “Nevienam jau nav noslēpums, ka “treknajos gados” tika sabūvēts liels daudzums nekvalitatīvu īpašumu. Acīmredzot ne viens vien ir “apdedzinājies”, tāpēc šobrīd uz lietām raugās citādi.”

 

Jaunajos projektos dzīvojošie respondenti kā savulaik būvniecības procesā pieļautās kļūdas, ar kurām pašreiz jāsaskaras, norāda sliktu skaņas izolāciju (39%), sliktu ventilācijas sistēmu (35%), sliktu siltumizolāciju (23%), kļūdainu jumta izbūvi (3%). Būvniecības kļūdu labošana vairumam radījusi nepatīkamu pieredzi: teju 1/2 respondentu jeb 45% apliecina, ka, konstatējot būvnieku kļūdas, nācies konstatēt, ka atbildīgā būvfirma ir bankrotējusi, tāpēc jāmeklē citi meistari; mazliet vairāk kā 1/3 jeb 36% respondentu saskārušies ar ļoti negribīgu atbildīgo būvnieku attieksmi pieļauto kļūdu novēršanā, un tikai 18% jeb nepilna 1/5 respondentu ir piedzīvojuši pozitīvu pieredzi - atbildīgie būvnieki garantijas ietvaros problēmas operatīvi novērsuši.

 

“Es domāju, šīs ir ne visai patīkamas atziņas visai nozarei. Tāpēc te darbs būtu nozares asociācijām, domājot, kā uzlabot būvnieku prestižu, kā nepieļaut nekvalitatīvu firmu – viendienīšu masveida darbību,” uzskata Valdis Kalnozols.

 

Izvēloties būvfirmu, vairāk kā 1/3 jeb 35% respondentu šobrīd vislielāko vērību pievērstu uzticamu draugu atsauksmēm, tajā pašā laikā 28% par vissvarīgāko uzskata būvfirmas pārstāvju atsaucību, komunikācijas prasmes, elastīgu pieeju klienta vēlmēm u.tml. Tikai aptuveni 1/5 jeb 18% par svarīgāko faktoru atzīst cenu. Savukārt firmas reputāciju medijos un interneta vidē par vissvarīgāko uzskata vien 9% respondentu; 10% par būtiskiem uzskata citus faktorus.

 

Ģimenes māju - kā vēlamo nākotnes mājokli – gribētu teju 4/5 jeb 78% respondentu, dzīvokli – vien 22%. Savukārt, izvēloties mājas būvmateriālus, 46% respondentu priekšroku dotu betona mājai, 33% - koka mājai, 6% - saliekamo konstrukciju mājai, bet 16% - mājai no citiem materiāliem.

 

Vairums respondentu - 88% - atzīst, ka, izvēloties mājokli, priekšroku dotu īpašuma pirkšanai, kamēr 12% tomēr par labāku atzīst īrēšanu. Turklāt, neraugoties uz piedzīvoto kredītu “burbuli” un dažādām īpašumu kreditēšanas problēmām, aptuveni 3/4 jeb 76% respondentu gribētu ņemt bankas aizņēmumu, aptuveni 1/4 jeb 24% izmantotu savus uzkrājumus.

 

Savukārt vairāk kā 1/2 jeb 52% par mājokļa kaimiņiem vēlētos redzēt sev pazīstamus cilvēkus – draugus un radus, kamēr 24% domā kardināli pretēji – viņi gribētu dzīvot kaimiņos ar normāliem, kārtīgiem, nepazīstamiem cilvēkiem, 13% gribētu būt ietekmīgu uzņēmēju kaimiņu, 5% - skatuves slavenību kaimiņi, bet dzīvot kaimiņos ar bijušajiem vai esošajiem politiķiem vēlētos tikai 1% respondentu. Savukārt 5% gribētu dzīvot bez kaimiņiem jeb maksimāli tālu no tiem.

 

“Skumji, ka politiķiem ir tik zems reitings sabiedrībā, ka cilvēki pat kaimiņos vairs negrib dzīvot,” atzīst Valdis Kalnozols.

 

Aptauja tika veikta no 19. līdz 27.februārim, internetā aptaujājot darba ņēmējus. Tajā piedalījās 374 respondenti vecumā no 18 līdz 64 gadiem.