ĒRIKS ŠKAPARS: Buļļupē rūpnieciskā zveja ir jāaizliedz; apdraudēta zivju resursu saglabāšana

87% makšķernieku atbalstītu Rīgas Domes lēmumu neizsniegt licences rūpnieciskajai zvejai Buļļupē, liecina pētījuma “Sabiedriskās domas aptauja par rūpniecisko zveju Buļļupē” iegūtie dati, ko makšķernieku vidū organizēja Rīgas domes deputāts Ēriks Škapars.

„Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pašlaik notiek dažādu priekšlikumu izvērtēšana saistībā ar likumprojektu „Grozījumi Zvejniecības likumā”. Viens no viskarstāk apspriestajiem tematiem ir priekšlikums par rūpnieciskās zvejas aizliegšanu Buļļupē. Ir skaidrs, ka šī problēma ir jārisina un iespējams to var izdarīt Rīgas līmenī, tādēļ es aptaujāju makšķerniekus un citus dabas draugus, lai noskaidrotu kā viņi vērtē zivju resursu ieguves Buļļupē pašreizējo praksi un no tā izrietošās nākotnes perspektīvas,” komentē Rīgas Domes deputāts un aktīvs makšķernieks kopš pusaudža gadiem Ēriks Škapars.

Pētījums atklāj, ka 80% makšķernieku uzskata, ka Buļļupē ir jāizbeidz rūpnieciskā zveja. Vēl vairāk respondentu – 87% atbalstītu Rīgas Domes lēmumu neizsniegt licences rūpnieciskajai zvejai Buļļupē. Savukārt 68% aptaujas dalībnieku atbalsta priekšlikumu, ka pēc rūpnieciskās zvejas izbeigšanas Buļļupē makšķerēšanai tajā tiktu noteikti tādi paši vai līdzīgi aizliegumi kā makšķerēšanai citos kanālos un caurtecēs.

„Tas patiesi priecē, ka Ēriks Škapars gan kā makšķernieks, gan kā Rīgas Domes deputāts, gan kā vienkāršs Rīgas iedzīvotājs šādu aptauju iecerēja un īstenoja. Uzskatu, ka tas bija patiess cieņas apliecinājums Rīgas un citiem makšķerniekiem. Bet visvairāk priecē, ka Rīgas makšķernieki zina Buļļupes funkcionālo nozīmību Daugavas un Lielupes sateču baseiniem, tai skaitā arī Rīgas ezeriem, un neiebilst pret ierobežojumu noteikšanu makšķerēšanai Buļļupē. Pēdējo gribu īpaši uzsvērt, kas apliecina lielas makšķernieku daļas inteliģentumu, pret ko likumdevējvarai un izpildvarai vajadzētu attiekties ar pienācīgu izpratni un cieņu,” saka Alvis Birkovs, Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Par to, ka šādi liegumi spēkā bijuši jau agrāk, informēti ir 55% aptaujāto. Tāpat gandrīz visi aptaujātie (97%) zina, ka Buļļupe ir nozīmīgs zivju migrācijas un ziemošanas kanāls. 45% arī informēti par to, ka padomju laikā makšķerēšana Buļļupē tās nozīmības dēļ bija ierobežota.

Attiecībā uz citām ūdenstilpnēm – 84% piekrīt, ka nepieciešama ir zvejas rīku skaita samazināšana rūpnieciskajai zvejai Daugavā visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

“Ņemot vērā, ka Buļļupes kā zivju migrācijas un ziemošanas vieta ir ļoti nozīmīga Lielupes un Daugavas sateču baseinu zivju resursiem, vēlējāmies uzzināt kā makšķernieki vērtētu iespēju pārcelt zvejas rīkus no Buļļupes uz Daugavu, tādējādi gan rūpējoties par zivju resursu saglabāšanu, gan nenodarot kaitējumu Buļļupes zvejniekiem un Rīgas pilsētas interesēm. Aptauja atklāja, ka arī tie iedzīvotāji, kurus šie liegumi ietekmētu visvairāk, piekrīt izteiktajiem priekšlikumiem. Tāpēc tuvākajā laikā aicināšu Rīgas domes vadību izskatīt jautājumu par atteikšanos no Rīgas pilsētai piešķirtajiem zvejas rīku limitiem rūpnieciskajai zvejai Buļļupē,” piebilst Ē. Škapars.

„Ar savu atbalstu rūpnieciskās zvejas izbeigšanai Buļļupē un zvejas rīku limita samazināšanai Daugavā no grīvas līdz Rīgas HES, kur tie vidēji ir ik uz 110 metriem, makšķernieki apliecināja zivju resursu ilgtspējības nodrošināšanas valstisku izpratni, kas diemžēl nav raksturīgi mūsu zivsaimniecības nozares politikas veidotājiem. Paldies, godātie makšķernieki! Ne asakas!,” atzīmē A. Birkovs.

Aptauja tika veikta laika posmā no 11. līdz 19. martam, interneta vidē (makšķernieku populārākajās vietnēs – vortālos) aptaujājot 815 makšķerniekus.