10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Par Buļļupi jau ilgu laiku tiek lauzti šķēpi – sīvā, bet plašākas sabiedrības joprojām vēl nepamanītā cīņā. Šī ūdenstilpne ir nozīmīgs zivju nārstošanas ceļš un ziemošanas vieta, kas kardināli ietekmē zivju atražošanos visā Lielupē un tās pietekās. Kā zināms, šobrīd Buļļupē rūpnieciskā zveja, t.i. murdu likšana ir atļauta, kas, no vienas puses, ir likumisks zvejnieku peļņas avots, bet, no otras puses, rodas jautājums, kā šis arods ietekmē zivju resursu saglabāšanos, īpaši jau nārsta laikā! Tātad, diskurss ir par samērības principu: biznesa intereses pretstatā sabiedrības interesēm, šajā gadījumā – vides interesēm.
Patlaban Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā notiek likumprojektam „Grozījumi Zvejniecības likumā” iesniegto priekšlikumu izvērtēšana. Gluži loģiski viens no viskarstāk apspriestajiem tematiem ir priekšlikums par rūpnieciskās zvejas ierobežošanu vai aizliegšanu Buļļupē. Kopš tās uzsākšanas ir konstatēts, ka ar katru gadu mazinās zivju krājumi visā Lielupes baseinā, un tas nopietni satrauc attiecīgo teritoriju pašvaldības un tur dzīvojošos cilvēkus. Jācer, ka likumdevēji turpmāk rēķināsies ar šo plaši pārstāvēto viedokli.
Vairumam Latvijas makšķernieku un dabas draugu ir nopietna, ilggadēja un argumentēta nepatika pret murdu likšanu Buļļupē – zivju nārsta ceļā. To vēlreiz apliecināja arī aptauja, ko es organizēju makšķernieku populārākajās vietnēs, meklējot iespējamos risinājumus šai problēmai – piemēram, pārcelt zvejas rīkus no Buļļupes uz Daugavu. Šis viedokļu apkopojums atklāj, ka 80 procenti aptaujā piedalījušos makšķernieku uzskata – Buļļupē ir jāizbeidz rūpnieciskā zveja. Turklāt vēl vairāk respondentu – 87 procenti – atbalstītu Rīgas Domes lēmumu vairs neizsniegt licences rūpnieciskajai zvejai Buļļupē. Būtiski ir arī tas, ka 68 procenti aptaujas dalībnieku atbalsta priekšlikumu pēc rūpnieciskās zvejas izbeigšanas noteikt Buļļupē tādus pašus vai līdzīgus aizliegumus makšķerēšanai kā citos kanālos un caurtecēs.
No tā varam secināt, ka makšķernieku absolūts vairākums ļoti labi apzinās Buļļupes funkcionālo nozīmību Daugavas un Lielupes sateču baseiniem, arī Rīgas ezeriem. Aptauja atklāja, ka izteiktajiem priekšlikumiem piekrīt pat tie cilvēki, kurus šie liegumi visvairāk ietekmētu. Attiecībā uz citām ūdenstilpnēm – 84 procenti respondentu piekrīt, ka būtu nepieciešama zvejas rīku skaita samazināšana rūpnieciskajai zvejai Daugavā visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. (Aptauja tika veikta no 11. līdz 19. martam, interneta vidē aptaujājot 815 makšķerniekus.)
Buļļupes problēma ir dziļi ielaista un tāpēc jāatrisina pēc iespējas ātrāk. Turklāt Rīgai nav pacietīgi jāgaida likumdevēju balsojumi vai valdības lēmumi – pašvaldība pati lemj par rūpnieciskās zvejas licencēm. Par Buļļupē notiekošo Rīgas domē jau runāti skarbi vārdi, taču teiktajam nesekoja izlemīga rīcība. Protams, ir nopietni jādiskutē par zvejas rīku limita samazināšanu Daugavā no grīvas līdz Rīgas HES (kur tie vidēji ir ik uz 110 metriem), tomēr upes akvatorijā, kas atrodas pilsētas teritorijā, ir iespējams līdzsvarot gan zvejnieku aroda, gan makšķernieku un citu dabas draugu intereses.
Diskusijās svarīgi ir apzināties, ka mērķis nav nostāties pozīcijā vai opozīcijā kādai no interešu grupām, bet gan atrast līdzsvaru starp visām iesaistītajām pusēm – tādējādi gan rūpējoties par zivju resursu saglabāšanu, gan nenodarot kaitējumu Buļļupes zvejniekiem un Rīgas pilsētas interesēm.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.