Erots 2020
Erots 2020
RezervesDALAS24.lv

Nauda un vara / Skats

Nedēļas TOP 5: Sirdis uz ledus un zem Brīvības pieminekļa

Nedēļas TOP 5: Sirdis uz ledus un zem Brīvības pieminekļa
Foto: LETA.
Armands Jēgermanis · 07.05.2012. 00:05

Pāris Ziemeļvalstīs aizvadītajā nedēļā skanēja hokeja svilpes, Latvijā – apsveikuma vārdi neatkarības gadadienā. Valsts svētki radīja vieglu pacēluma sajūtu, hokeja čempionāts – mērenu sarūgtinājumu pirmajā dienā, bet prieku un sajūsmu par pēdējā mirklī gūtu uzvaru - nākamajā...

 

Ripa ne vienmēr lido tur, kur gribētos

 

Somija un Zviedrija šogad ir valstis, kas kļuvušas par pasaules hokeja čempionāta „namamātēm”. Ievērojamajā sporta notikumā piedalās arī Latvijas izlase, kas pirmajās spēlēs skaļajiem un aizrautīgajiem fanotājiem gan klātienē, gan pie televizoru ekrāniem spēja sarūpēt gan nelielu vilšanos, principiālā spēlē piekāpjoties Krievijas izlasei, gan arī prieku un dārdošas gaviles jaunās darba nedēļas priekšvakarā, kad ar vienu vārtu pārsvaru tika gūta virsroka pār Vācijas hokejistiem.

Svinīgais patoss tēvzemei

 

Ar gadu no gada ierasti svinīgām un patosa pilnām runām 4.maijā tika atzīmēta 22.gadadiena kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Svētku pasākumos dziesmas mijās ar ziedu jūrām, bet augstajā Jēkabielas namā izskanēja patriotiski audzinošas runas no tautas kalpu galda. Latvija tika salīdzināta ar brīvības dzirnakmeni, kas, lai arī smaga nasta, katram jānes uz pleciem, un no ikdienā cita starpā politisko konkurentu nogānīšanai izmantotās tribīnes tika izteikts aicinājums apzināties Latvijas valsts pamatus, kā arī paceltu galvu turpināt nest brīvo un neatkarīgo Latviju. Pēc Saeimas svinīgās sēdes, kā svētkos pieklājas, gadadienas prieks tika slacīts ar šampanieti...

 

Ja vien arī pēc svētkiem t.s. tautas kalpu simtnieks atcerētos šīs daiļās pamācības un to, kāda ir tā funkcija augstajā namā, kā arī saprastu, kam pēc idejas būtu jābūt galvenajiem „akmens nesējiem”, kas zina, varbūt ar laiku aktualitāti zaudētu joks par gaismas izslēgšanu lidostā un mazinātos pieprasījums pēc vienvirziena aviobiļetēm.

Džekija Čana spēks slēpsies ausīs?

 

Latvija un Jelgavas skandalozais vēja tunelis izpelnījušies ievērību līdz pat tālajai Ķīnai. Vismaz tik lielā mērā, ka pat slavenā grāvējfilmu zvaigzne Džekijs Čans šeit ieradās, lai uzņemtu jaunās filmas „China Hero” epizodes. Populārais aktieris no Latvijas neaizbrauca tukšā – ar viņu satikās pat premjerministrs Valdis Dombrovskis, kurš gan, domājams, nedeva tēvišķus padomus, kā iziet no ekonomiskās krīzes, toties ekrāna spīdeklim uzdāvināja īsti latvisku simbolu – Lāčplēša cepuri, izsakot novēlējumu atgriezties, lai uzņemtu filmas turpinājumu.

Varbūt vērts padomāt jaunu variāciju par Lāčplēsi austrumu gaumē un Melnā bruņinieka uzveikšanu ar kung-fu elementiem? Vēl jo vairāk tādēļ, ka galvenās lomas tēlotājs ne vien jau noskatīts, bet arī paguvis pielaikot spēka simbolu....

Eiro uzticību nevieš

 

Dažādu finanšu „disciplīnas” un, senākā vēsturē, reformu pasākumu nogurdināta un iebiedēta, Latvijas sabiedrība ne tuvu nesteidzas atplest abas rokas, lai simboliskos naudas „lašus” mainītu pret eiro. Socioloģiskajā aptaujā kategoriski un mazāk kategoriski „par” šādām izmaiņām izteikušies vien ap 15% iedzīvotāju, savukārt vairāk nekā puse pret naudas vienību pāreju no latiem uz eiro noskaņoti negatīvi.

Tāpat secināts, ka astoņu gadu laikā, kopš tiek veiktas līdzīgas aptaujas, tieši šobrīd sabiedrības atbalsts pārejai uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni. Tas arī nav pārsteidzoši, jo līdz šim veiktās līdzīgās reformas – pāreja no padomju rubļiem uz „repšiem” un no „repšiem” uz latiem – nesušas vien jaunus cenu kāpumus un izdevumu palielināšanos. Ilūzija, ka gadījumā ar latu nomaiņu pret eiro tā nebūs, ir labākajā gadījumā ļoti naiva.

Viesi izsniedz „kurvīšus”...

 

Toties mērenā starptautiskā izolācijā iegrimusi Ukraina, ņemot vērā tur valdošo situāciju cilvēktiesību jomā, kas ilustrēta ar vairāk nekā pretrunīgi vērtētajiem tiesas procesiem pret kādreizējo premjerministri Jūliju Timošenko un varas iestāžu attieksmi pret viņas veselības stāvokli, kā dēļ bijusī premjere izšķīrusies par radikālu soli un uzsākusi badastreiku.

 

Politiski sportisku „kartīti”, šovasar neapmeklējot Eiropas futbola čempionāta finālturnīra spēles, Ukrainai nolēmuši parādīt vairāki Eiropas valstu un institūciju līderi, kā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un bloka tieslietu komisāre Viviana Redinga. Vēl piecu Eiropas valstu prezidenti nolēmuši boikotēt šomēnes Ukrainas pilsētā Jaltā paredzēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu prezidentu sanāksmi. Tajā pat laikā no Vācijas un Krievijas puses izskanējis piedāvājums minētajās valstīs sniegt Timošenko medicīnisko palīdzību.