Vai jauns nodoklis arī mobilajiem telefoniem?

Jau daudz rakstīts par to, kā mēs - gan uzņēmēji, gan ministrijas - Latvijā visu gadu sniedzam LABUS priekšlikumus biznesa vides uzlabošanai, bet - tad – mēnesi pirms budžeta iesniegšanas Saeimā - visu „biznesa vidi” atkal sabojājam! Trakākais ir tas, ka arī tad, ja problēmu izdodas Saeimā novērst, jau ir bijušas tādas publiskas diskusijas, kas ārvalstu analītiķus rosina neieteikt saviem potenciālajiem investoriem tuvākajos gados izvēlēties Latviju, neizmantot „tās pasakaino holdinga likumdošana” un citas „labas” lietas.

Tas ir viens no PSRS laika domāšanas un rīcības mantojumiem, ar ko, acīmredzot, nevaram nekā tikt galā, jo – sākumā ir slinkums un tad „pēdējā brīdī ir jāsarauj un jāizpilda plāns” – un „rodas brāķis”, jo tieši šādas sekas ir PSRS ekonomikas stratēģijas pielietošanai. Tādām sekām ir nolemta arī dīvaini sasteigtā rīcība ar budžetu, kas tagad ir nonācis pie likumdevēja, un debašu karstumā var kļūt vēl lielāks brāķis, kā sākumā.

No valdes locekļiem paredzētā nodokļa idejas autoriem (anotācijā) ir saprotams, ka „ir vēlme cīnīties, iekasēt, nodrošināt budžeta ieņēmumus”. Savukārt no uzņēmēju puses šos priekšlikumus mēs lasām tiešā tekstā: „TIE IR: jauni administratīvie slogi, liegta vai ierobežota iespēja brīvi veidot jaunas sabiedrības, kas potenciāli varētu veidot jaunus biznesus”. Tikmēr Eiropas Savienībā, protams, pastāv citas dalībvalstis, kuras ir atvērtas jaunām komercsabiedrībām, un biznesa idejas tajās netiek jau sākumā apstādinātas ar dažādiem ierobežojumiem. Pats esmu „aizvedis” daudzus mūsu uzņēmējus uz Igauniju, ja kādas biznesa operācijas tiem Latvijā ir palikušas par grūtu un jūtu – šogad, pēc ŠĀDA budžeta pieņemšanas, - augs pieprasījums pārcelt biznesa centru vai (vēl sliktāk Latvijai) arī peļņas centrus prom no Latvijas un ne jau tikai uz Igauniju…

Tomēr – pats interesantākais – šī ideja nevar dot fiskālu efektu. Jo valdes locekļiem nav jēgas saglabāt uzņēmumus, kas pēc Saeimas „pavēles” turpmāk nesīs zaudējumus. Tātad – nākamgad sagaidām, nevis jaunus maksājumus budžetā - „valdes nodokļa veidā”, bet gan daudzu uzņēmumu (kas gaidīja iespēju sākt biznesu) slēgšanu un pilnas darba rokas konsultantiem, pārceļot daļu no šiem uzņēmumiem prom no Latvijas. Arī Ekonomikas ministrijas priekšlikums „pacelt apliekamā apgrozījuma grieztus un nevērsties pret jaunām kompānijām” noved pie tā paša efekta – nebūs sākotnēji budžetā plānoto ienākumu budžetā – bet būs tikai jauns administratīvais slogs.

Tāpēc – ja jau tiešām vajag naudu budžetā – tad (līdzīgi auto nodoklim) jāturpina līdzšinējā finanšu ministra stratēģija – EXCEL budžetam – ņemot naudu no visiem, bet „nedaudz”. Piemēram, pastāv pilnīgi „vēl neskarta” iespēja piepildīt budžetu – jauns „korporatīvais nodoklis par telefoniem”. Nu ja jau uzlikām nodokli „par labumu no firmas auto”, tad tagad mierīgi varam uzlikt nodokli „par labumu no firmas telefona”, kas turklāt vēl pastiprinās ar to prestižu, ko dod jaunāko telefonu modeļu līzings, korporatīvajiem klientiem iznomājot telefonus par mazu cenu. Nu, piemēram, ja mobilie operatori piegādā juridiskajām personām jaunāko “Samsung Armani” mobilo, tad tā lietotāji (firmu darbinieki) taču gūs ievērojamas priekšrocības pret parastajiem cilvēkiem, kam šādi telefoni jāpērk par savu algu, vai ne? Šādu firmas izmaksu aplikšana ar nodokli būtu Latvijas EXCEL budžeta programmai vienkārši unikāls ieguvums, jo vienā pusē jāsaraksta mobilo operatoru korporatīvo telefonu lietotāju skaits (ap pusmiljonu) un otrā pusē tarifu likmes (ap 4 lati gadā, ja telefons nav firmas nopirkts vai ap 50 latu gadā, ja „persona gūst labumu vēl arī no līzingā paņemta ekskluzīva telefona”). Rezultāts varētu pārsteigt visneticamākos EXCEL budžeta plānus, jo paredzamie ieņēmumi ir tikai ap vidēji 10 latu gadā par vienu „uzņēmuma apmaksātu telefona numuru”, savukārt rezultāts budžetā uzreiz ir mērāms vismaz 5 000 000 latu! Turklāt – nekādu administratīvo izmaksu – jo iekasēšanu uzdod operatoriem ar nosacījumu, ja nodoklis pusgadā netiek nomaksāts, pēc mēneša telefons ir jāatslēdz (protams, ļaujot nodokli samaksāt operatoram arī klienta vietā)! Turklāt – šāds nodoklis dotu reālus, prognozējamus un iekasējamus ieņēmumus un netraumētu mazos uzņēmumus, kas pirms šī budžeta sagatavošanas pietiekami ilgi tika deklarēti kā valsts attīstības galvenā prioritāte.

Un pats svarīgākais – tad nevajadzētu pieņemt grozījumus likumos, kas patiesi varētu palīdzēt VID piepildīt valsts kasi, un nevis, kā ar „valdes nodokli” - fiktīvi – bet reāli, jo – laikam jau šādi grozījumi, kas varētu uzlabot VID esošo nodokļu iekasēšanu, nevienam Latvijā nav vajadzīgi. Turklāt, VID rīcībā jau pašreiz ir daži jauni „rīki” (kā nulles deklarācijas, mikronodoklis u.c.), kas reducējas uz labākiem rezultātiem, piemēram, šogad 9 mēnešos ļaujot iekasēt par teju 200 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gada deviņos mēnešos. Tātad ir daudzas pazīmes, ka labu budžetu var panākt arī pārtraucot muļķot biznesa vidi!

Kalvis Vītoliņš, bijušais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks, BALTIC LEGAL PRACTICE OŪ Partneris, biedrības “Demokrātiskie patrioti” Tautsaimniecības padomes eksperts