10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Izteikti lielākā daļa emigrējušo tautiešu jeb 93% no ārzemēs aptaujātajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir pārliecināti, ka valdības veiktie pasākumi reemigrācijas veicināšanai nav izrādījušies veiksmīgi, liecina Nodokļu maksātāju biedrības veiktais pētījums.
“Līdz šim valdība saistībā ar reemigrācijas programmu ir nodarbojusies tikai ar tukšiem solījumiem – visas ieceres un dokumenti, šķiet, palikuši kādās no tālākajām politiķu “darba galdu” atvilknēm. Taču, lai sekmētu aizbraukušo tautiešu atgriešanos nepietiek tikai ar solījumiem un skaļiem vārdiem – ir jārīkojas, tostarp jārunā ar mūsu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārzemēs, meklējot atbildes uz jautājumiem – kas motivētu emigrējušos iedzīvotājus atgriezties. Tādēļ Nodokļu maksātāju biedrība (NMB) veica aizbraukušo tautiešu aptauju, lai noskaidrotu kādiem jautājumiem valdībai ir jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī, vai veiktās reformas un eiro ieviešana Latvijā motivē ārzemēs dzīvojošos tautiešus pamest ierasto dzīvi un doties mājup”, skaidro Ivars Jakovels, NMB pārstāvis, Jelgavas domes deputāts.
Kā galvenos faktorus, kas motivētu atgriezties uz dzīvi Latvijā – 22% minēja labāku ekonomisko situāciju valstī, 21% - iespējas atrast labi apmaksātu darbu, 19% - lielāku skaidras naudas masu, kas paliek „uz rokas” pēc nodokļiem, 19% - lielākas sociālās garantijas un pabalstus, 6% - labākas izglītības iespējas, bet 13% konkrētu variantu neminēja. Jautāti "Vai kāds no valdības jau veiktajiem pasākumiem reemigrācijas veicināšanai, Jūsuprāt, ir uzrunājis ārzemēs dzīvojošos latviešus?" – 93% atbildēja negatīvi, bet tikai 7% uzskatīja, ka kāds no organizētajiem pasākumiem izrādījies veiksmīgs, to vidū izceļot aktīvu reemigrējušo bērnu integrēšanu skolās. Attiecībā uz eiro ieviešanas nozīmi reemigrācijas veicināšanā, 95% respondentu uzskatīja, ka tā nekādu devumu nenesīs, bet 5% šādu iespēju vērtēja pozitīvi.
Attiecībā uz savām iespējām un vēlmi atgriezties Latvijā, 28% atbildēja, ka braukt atpakaļ vēlētos, bet pašlaik neredz šādu iespēju, 24% respondentu atzina, ka Latvijā atgriezties nevēlas, 20% pauda, ka atgrieztos tad, kad Latvijā būs taisnīga, progresīva nodokļu sistēma un kad ar nodokļiem neapliekamais minimums būs vismaz 600 euro, 8% atzina, ka plāno Latvijā atgriezties jau tuvākajā nākotnē, 4% vēlas atgriezties, bet par to domāšot vēlāk, 1% atgriezties nevēlas, bet ir spiesti to darīt, savukārt 15% konkrētu variantu neminēja.
"Pētījums atklāj, ka ārzemēs dzīvojošie tautieši mēnesī pēc nodokļu nomaksas saņem vidēji 6 reizes lielāku algu nekā pirms tam, dzīvojot un strādājot Latvijā. Proti, lielākā daļa aptaujas dalībnieku (68%) atzina, ka alga mēnesī "uz rokas" Latvijā svārstījusies 150 – 350 euro robežās, bet 81% respondentu minēja, ka ārzemēs "uz rokas" saņem vidēji 1000 – 2000 euro. Domāju, ka šie cipari diezgan skaidri atspoguļo ne tikai patiesos iemeslus cilvēku aizbraukšanai, bet arī norāda uz skaudro patiesību kā cilvēki dzīvo Latvijā šobrīd. Var tikai noņemt cepuri to tūkstošu cilvēku priekšā, kuri ar vidēji 250 euro mēnesī spēj uzturēt savas ģimenes",norāda Ivars Jakovels..
Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse aptaujāto (57%) atzina, ka par galveno aizbraukšanas iemeslu kļuvusi tieši spiedošā finansiālā situācija, 13% par būtiskāko faktoru izrādījusies vēlme gūt jaunus iespaidus un pieredzi, 11% minēja, ka viens vai vairāki ģimenes locekļi jau dzīvojuši ārzemēs, 6% par galveno vadmotīvu bijusi vēlme studēt ārzemēs, 2% ārzemēs dzīvojuši draugi, bet 11% konkrētu iemeslu neminēja. Jautājumā “vai uz ārzemēm pārcēlās vieni paši vai kopā ar kādu ģimenes locekli” – 57% atzina, ka sākumā pārcēlušies vieni paši, 25% - kopā ar vēl kādu ģimenes locekli, bet 18% - kopā ar visu ģimeni.
Kā liecina aptaujas laikā iegūtie dati, 39% respondentu ārzemēs dzīvo jau 5 līdz 10 gadus, 35% - 1 līdz 5 gadus, 19% - 10 līdz 15 gadus, 6% - mazāk par gadu, bet 1% - 15 līdz 20 gadus.
Aptauju organizēja Nodokļu maksātāju biedrība, interneta vidē aptaujājot 587 ārzemēs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos. Pētījums norisinājās no 17. līdz 28. februārim.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.