10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
59% Latvijas iedzīvotāju pašreizējās darba vietas specifika nav atbilstoša iepriekš iegūtajai izglītībai, savukārt 41% strādā nozarē, kura cieši saistīta ar iegūto izglītību, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums.
69% aptaujāto ir apmierināti ar savas profesijas izvēli. Tāpat 91% respondentu uz jautājumu “Vai kādreiz esat domājuši par strādāšanu citā nozarē” atbildējuši apstiprinoši, savukārt 9% par darba vietas maiņu nav domājuši.
“Pētījuma dati liecina, ka vairums cilvēku nestrādā sfērā, ko iepriekš apguvuši mācību iestādē. Taču tas nav akmens izglītības sistēmas dārziņā, bet vairāk ekonomiskās krīzes radītās sekas, kad cilvēki bija spiesti pārkvalificēties. Patīkami, ka cilvēki domājot par darbības sfēras maiņu, neaprobežojas tikai ar lielāku atalgojumu, bet izvērtē arī potenciālās karjeras iespējas. Protams, ikvienam ir jāēd un jādzīvo, tāpēc finansiālais aspekts allaž tiks izvirzīts priekšplānā, tomēr tendence rāda, ka cilvēki, izvēloties darbu, ir kļuvuši tālredzīgāki,” stāsta Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere.
Jautājumā “Vai reālā situācija profesijā atbilst savulaik iegūtajām teorētiskajām zināšanām par šo jomu?” 50% respondentu atbildēja apstiprinoši, tomēr tāds pats skaits aptaujāto atbildēja negatīvi.
Aptaujātie visbiežāk (26%) mainījuši savu darba sfēru, jo saņēmuši neatbilstošu atalgojumu. 21% atzina, ka darba tirgū ir bijis maz pieejamu vakanču konkrētajā nozarē, 18% pašreizējā nozarē saskatīja lielākas karjeras izaugsmes iespējas, bet 9% respondentu, reāli uzsākot darbu, saprata, ka šāda nozares specifika nav domāta priekš viņiem.
Savukārt 73% Latvijas iedzīvotāju pieļauj domu, ka varētu atgriezties jomā, kas iepriekš apgūta izglītības iestādē, bet 27% ir apmierināti ar esošo situāciju un neko mainīt negrasās. Lielākā daļa aptaujāto (57%), kā galveno iemeslu, lai atgrieztos iepriekš apgūtajā profesijā, minēja lielāku atalgojumu., Nedaudz vairāk kā ceturto daļu aptaujāto jeb 27% atsākt strādāt savā specialitātē motivētu iespēja mainīt darba vidi, bet 10% to darītu labāku sociālo garantiju dēļ.
Aptaujā piedalījās 71% sieviešu un 29% vīriešu vecumā no 18 – 65 gadiem. Vairākumam respondentu (61%) ir iegūta augstākā izglītība, 19% vidējā profesionālā un 12% iegūta vidējā izglītība.
Speciālistu darba portāls www.cvmarket.lv aptauju veica no 2014. gada 7. līdz 22. aprīlim, virtuālajā vidē aptaujājot 900 interneta lietotājus.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.