Farmaceits - mediķis, profesionāls konsultants un psihologs vienā personā

Bella Trifsika, SIA "A aptiekas" personāla daļas vadītāja

Aptieka jau simtiem gadu ir vieta, uz kuru cilvēki dodas pēc padoma un palīdzības brīdī, kad viņiem ir veselības problēmas. Diemžēl jāsecina - joprojām Latvijā lielākā daļa cilvēku par veselību sāk domāt tikai tad, kad jau saskaras ar slimību vai tās pirmajiem simptomiem. Pie tam, dažādu iemeslu dēļ, cilvēki visai bieži izvēlas konsultāciju lūgt nevis savam ārstam, kā tam vajadzētu būt, bet tieši farmaceitam aptiekā. 

Farmaceits – aptiekārs, padomdevējs, klientu konsultants, zāļu pārdevējs, psihologs, veselības aprūpes speciālists, kāda tad ir mūsdienu farmaceita loma sabiedrības acīs un ko tad patiesībā nozīmē farmaceita profesija šodien?

Farmaceits būtībā ir viens no sabiedrībai visplašāk pieejamajiem veselības aprūpes speciālistiem, taču šodien farmaceita profesija nenozīmē tikai zināšanas par medikamentiem un slimību simptomiem- nepieciešamo kompetenču lauks ietver sevī arī ievērojamas psihologa dotības, spēju nemitīgi attīstīties un apgūt nozares novitātes, izcilu un uz klientu orientētu apkalpošanas kultūras manieri, kā arī spēju individuāli izzināt aptiekas apmeklētāja vajadzības un piemeklēt labāko risinājumu.

Pati profesija ir stingri reglamentēta, kas nozīmē, ka aptiekā nevar strādāt ikviens cilvēks ar jebkuru izglītību – atbilstoši likumam, farmaceitam ir jāiegūst augstāko izglītību farmācijā un vēl papildus jāapgūst arī praktisko pieredzi. Tikai tad farmaceits iegūst patstāvīga speciālista statusu. Arī ar to, protams, nekas nebeidzas - farmaceitam visa darba mūža garumā ir pastāvīgi jāmācās, jāapgūst jaunas zināšanas un ik pa noteiktam laikam jāapliecina savu kompetenci, izejot sertifikāciju. Profesionāla tālākizglītība šajā profesijā ir obligāta. Kā darba devējs esam pat izveidojuši tālākizglītības akadēmiju mūsu farmaceitiem, tādējādi nodrošinot pastāvīgu profesionālās kompetences attīstību un pilnveidi mūsu darbiniekiem.

Jāatzīst, ka aptieka ir vieta uz kuru reti cilvēki nāk pacilātā vai labā noskaņojumā, biežāk gan rūpju un savu vai tuvinieku ikdienas veselības problēmu nomākti. Jāuzsver, ka šādā vidē farmaceitam ikdienā neiztikt bez emocionālās un stresa noturības, pacietības, spējas psiholoģiski izprast cilvēku uzvedības kopsakarības. Savukārt spēja profesionāli un precīzi izzināt un saprast aptiekas apmeklētāja vajadzības, ir atslēga pareiza padoma sniegšanai un palīdzībai atbilstoša medikamenta piemeklēšanā. Vienlaikus jāapzinās robeža, no kuras farmaceits ar savu kompetenci nevar konsultēt aptiekas apmeklētāju par slimības ārstēšanu. Farmaceita izglītība un pieredze nospēlē lielu lomu, lai viņš spētu korekti, bet vienlaikus skaidri pateikt - lai tiktu galā ar slimību, klientam ir jādodas pie ārsta.

Ņemot vērā šo darba specifiku aptiekā, šobrīd ikdienas darbā ar personālu esam novērojuši svārstības tieši jauniešu vidū, kuri dažādu iemeslu vadīti ir izvēlējušies farmaceita profesiju kā savu profesionālo studiju virzienu, taču, uzsākot praktisku darbu aptiekā, jau īsā laika periodā saprot, ka šis tomēr nav viņa sapņu darbs, un bieži jau pārbaudes perioda laikā pamet šo darba vietu, bet atsevišķos gadījumos arī šo profesiju uz neatgriešanos. Iemesli ir dažādi - gan psiholoģiskais faktors darbā ar cilvēkiem, gan ātru izaugsmes iespēju trūkums, gan neizbēgami garās darba maiņas, kā arī citi, katram individuāli faktori.

Iespējams, jau pašos pamatos – izglītības sistēmā - ir kāda kļūme, kā dēļ topošie farmaceiti īsti nespēj izprast izvēlētās profesijas praktiskās nianses un tādējādi kļūdās savos nākotnes plānos. Ne visi speciālisti pēc diploma saņemšanas var teikt - esmu farmaceits pēc piederības, sajūtām un būtības. Jūtami trūkst profesionālas un praktiskas sadarbības starp farmācijas jomas izglītības iestādēm un aptieku nozares uzņēmumiem. Savstarpējā sadarbība jauno speciālistu attīstībā, iespējams, ne tikai pavērtu iespēju jaunajiem speciālistiem jau laicīgi iepazīties ar savas profesijas ikdienu tās reālajā vidē, bet arī palīdzētu attīstīt tās personības kompetences, kuru attīstību diemžēl izglītības sistēma nenodrošina.

Latvijā šobrīd ir salīdzinoši liels kvalificētu farmaceitu deficīts – kopumā valstī ir tikai aptuveni 3000 kvalificētu farmācijas speciālistu. Vienlaikus pozitīvais ir tas, ka aptieku jomā personāla mainība ir maza un pārsvarā tā ir saistīta ar cilvēku aiziešanu pensijā - lielākā daļa aptiekās strādājošo farmaceitu ir vecumā virs 40 gadiem, pie mums piemēram, vairāk kā 40% farmaceitu ir vecumā virs 50 gadiem. Briedumam un cienījamam vecumam, protams, ir arī savs pluss, jo visi šie farmaceiti ir ar lielu praktisko pieredzi un zināšanām. Piemēram, vienā no mūsu aptiekām strādā 75 gadīga farmaceite. Un viņa patiesi mīl to, ko dara. Strādā ar lielu rūpību un ikvienā brīdī ir gatava palīdzēt ar padomu saviem jaunākajiem kolēģiem. Pie tam viņa arī ir ļoti atvērta dažādām novitātēm un jaunievedumiem aptieku darbā, pat ar IT tehnoloģijām šis cilvēks ir uz tu.

Vēl būtiska problēma ar kvalificētiem speciālistiem ir tieši reģionos. Nav nekāds jaunums, ka daudzās reģionu pašvaldībās lielākā iedzīvotāju daļa ir gados vecāki cilvēki, bet jaunieši jau skolas laikā skatās lielpilsētu virzienā, jo, loģiski, lielajos centros ir lielākas darba iespējas un augstāka dzīves kvalitāte. Reģionos līdz ar to sāk pietrūkt kvalificētu darbinieku. Šī problēma skar arī aptiekas. Uzņēmēji, iespējams, apsvērtu aptiekas atvēršanu kādā pašvaldībā, taču reālā situācija to vienkārši neļauj izdarīt, ja reģionā nav speciālistu, ko piesaistīt darbam. Piemēram, mēs vajadzības gadījumā šādās situācijās esam gatavi nodrošināt dzīvošanas iespējas vai segt transporta izmaksas, lai noteiktos reģionos varētu nodrošināt, lai aptiekā strādātu farmaceits ar atbilstošu kvalifikāciju. Taču ne vienmēr tas izdodas. Protams, ir arī otrs kritērijs – likumdošanā ir strikti noteikts, cik un kuros reģionos drīkst atvērt aptiekas – tas nav kā citās nozarēs – piemēram, kosmētikas veikaliņus var atvērt vaļā tik, cik vien uzņēmējiem ienāk prātā. Aptieku gadījumā ir noteikti statistiski kritēriji (piemēram, iedzīvotāju skaits), kas konkrēti nosaka – vai un kad attiecīgajā reģionā drīkst atvērt aptieku.

Šobrīd “A Aptiekas” ir atvērušas savu jau 75. aptieku - šoreiz darbu sākusi vēl viena aptieka Pierīgas pašvaldībā. Mums tas nozīmē jaunu kolēģu pievienošanos komandai, jaunas iespējas attīstībai un kopīgai izaugsmei, jaunu pieredzi un reizē izaicinājumu, kā arī nepārprotami, būt vēl vairāk pieejamiem mūsu aptieku apmeklētājiem viņiem ērtā atrašanas vietā. Es gan ceru, ka līdz ar biežāku veselīgā dzīvesveida lomas aktualizēšanu, sabiedrībā izveidosies priekšstats un sapratne, ka par veselību ir vērts rūpēties laicīgi un regulāri, līdz ar to aptiekas apmeklējums būs vairāk profilaktisks, uz veselības stiprināšanu, nekā uz konkrētu saslimšanas problēmu vērsts.