IKT eksperti: Latvijas prezidentūras laikā Digitālajai asamblejai jānotiek Rīgā

Žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” otrā numura prezentācijas pasākumā ES Mājā notika diskusija “Digitālā programma Eiropai: kādi esam Latvijā?”, kā ietvaros IKT nozares pārstāvji diskutēja par tādām Latvijā un Eiropā aktuālām tēmām, kā kibertelpas drošība, Eiropas kultūras mantojums digitālajā vidē un informatizācijas attīstība izglītības politikas kontekstā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka būtu jādara viss iespējamais, lai Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā (ES) Digitālā asambleja notiktu tieši Rīgā. Diskusiju organizēja Latvijas Politologu biedrība sadarbībā ar Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA).

Pasākuma laikā diskusijas pārstāvji sprieda par sagatavošanās procesu Latvijas prezidentūrai ES, uzsverot, ka Latvijai noteikti būtu jāizmanto šī iespēja, lai izceltu digitālās jomas veiksmes stāstus un pievērstu lielāku uzmanību tām lietām informācijas sabiedrības veidošanā, kas būtu jāpilnveido. Par galvenajām prioritātēm Latvijas prezidentūras laikā noteikta digitālā vienotā tirgus (DVT) uzticamības veicināšana, e-pārvaldības attīstība un drošība digitālajā vidē.

DVT ir būtisks stratēģijas „Eiropa 2020”, Vienotā tirgus un „Digitālās programmas Eiropai” elements. Tomēr, DVT potenciāls šobrīd nav pietiekami apgūts. Latvijas prezidentūras laikā ir iecerēts pievērst īpašu uzmanību kvalitatīvai un visaptverošai ES normatīvā regulējuma harmonizācijai darījumiem digitālajā vidē. Savukārt, e-pārvaldības attīstība ir viens no apjomīgākajiem „Digitālās programmas Eiropai” elementiem, un Latvijas prezidentūras laikā plānots pievērst īpašu uzmanību atvērto datu un to brīvas pēcapstrādes principu ievērošanai. Tāpat informācijas sabiedrības un digitālās uzņēmējdarbības izaugsmei būtiska ir drošība un uzticība virtuālajai telpai, jo nepietiekama informācijas, datu un tīklu aizsardzība veicina iedzīvotāju un uzņēmēju uzticības deficītu darījumiem digitālajā vidē, kā arī palielina apdraudējuma riskus valstu vispārējai un kritiskajai infrastruktūrai. Tāpēc Latvijas prezidentūras laikā tiks stiprināti ES Kiberdrošības stratēģijā izvirzītie mērķi un principi pieejamai, drošai, atvērtai un uzticamai kibertelpai, kurā tiek nodrošinātas indivīdu pamattiesības un brīvības.

“IKT nozare vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj dot ievērojamu ieguldījumu valsts kopējās tautsaimniecības izaugsmē. To skaidri apliecina IKT nozares ieguldījuma īpatsvars kopējos VID administrētajos budžeta ieņēmumos, kas 2013. gada 3. ceturksnī sasniedza 7%, savukārt datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports 2014. gada 1. ceturksnī audzis par 17%, salīdzinot ar attiecīgo 2013. gada ceturksni, sasniedzot vairāk nekā 47 milj. eiro. Neskatoties uz to, valsts atbalsts IKT pētniecībai Latvijā ir nepietiekošs, – proti, 2011. gadā tas bija 0,7 miljoni eiro, tikai 2,4% no kopējā publiskā finansējuma pētniecībai un attīstībai, kas bija tikai 0,15% no IKP – viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES vidējais līmenis ir 0,6%). Taču tādās valstīs kā Somija, Zviedrija un Dānija šis finansējums pat pārsniedza 3% no IKP,” tendences iezīmē Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Kā diskusijā uzsvēra Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: „Latvijas var lepoties ar vairākiem panākumiem saistībā ar Eiropas digitālo dienaskārtību - mums ir viens no augstākajiem rādītājiem interneta ātrumā pasaulē, visā Latvijā pieejams plašs bezmaksas WiFi tīkls, ko šobrīd veido vairāk nekā 3700 bezmaksas punkti, kā arī veiksmīgi tiek īstenotas programmas, lai veicinātu iedzīvotāju digitālās prasmes. Piemēram, Lattelecom senioru apmācības programmas „Pieslēdzies, Latvija” ietvaros 5 gadu laikā apmācīti vairāk kā 20 000 cilvēku. Taču būtiski domāt, kā veicināt inovācijas, jo šajā jomā Latvija atrodas 25. vietā Eiropas Savienībā un tiek uzskatīta par „pieticīgu inovāciju ieviesēju”. Lai panāktu progresu, būtiski nodrošināt pietiekamu finansējumu, kā arī cilvēkresursus zinātnē un pētniecībā, veicinot veiksmīgu ideju komercializāciju. Ne mazāk svarīga ir arī efektīva sadarbība starp valsts un privāto sektoru.”

Jaunākie pieejamie dati par uzņēmumu izdevumiem liecina, ka 2009. gadā uzņēmumu izdevumi pētniecībā un attīstībā (P&A) IKT sektorā Latvijā bija 5,5 miljoni eiro (0,7% no nozares pievienotās vērtības). IKT uzņēmumu kopējo izdevumu (P&A) īpatsvars bija aptuveni 20%, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju (17%), tajā pašā laikā kopējie uzņēmējdarbības izdevumi (P&A) bija tikai 0,2% no IKP, nesasniedzot ES vidējo rādītāju (1,2%). Tas skaidri parāda, ka IKT sektora uzņēmumi izprot ieguldījumu (P&A) nepieciešamību, – tajā pašā laikā būtu nepieciešams lielāks atbalsts finansējuma piesaistē no valsts puses.

Izdevuma redaktore un diskusijas moderatore Žaneta Ozoliņa uzsvēra, ka 2014. gada žurnāla numuri atbilst aktualitātēm, kas izvirza Latvijas prezidentūru priekšplānā: “Ja pirmais numurs bija vairāk par sociālajām inovācijām, tad šis numurs veltīts par IKT nozari. Mēs darām visu, lai nākošajā gadā Digitālā asambleja notiktu Latvijā, tāpēc par nozares aktualitātēm ir jārunā. Nākošajā ES sasaukumā par to tiks lemts, tāpēc mums jābūt gataviem izrādīt iniciatīvu un cīnīties par savām interesēm.”

Žurnāla "Latvijas intereses Eiropas Savienībā" otrajā numurā apkopoti raksti, kuros analizēti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izpausmes dažādās politiku jomās – izglītībā, kultūrā, drošībā un pakalpojumos. Viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas nosaka šīs jomas attīstību, ir „Digitālā programma Eiropai”.

ES valstu vadītāji atzīst, ka iniciatīva “Digitālā programma Eiropai” ir līdzeklis, kas palīdzēs Eiropai, tajā skaitā arī Latvijai, veicināt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Viens no Digitālās Programmas Eiropai mērķiem ir veicināt tiešsaistes iepirkšanos. Mērķis 2015. gadā ir 50% no iedzīvotājiem. Pašlaik šis rādītājs vidēji ES ir 47,2%, LV = 31,7%. Otrs būtisks mērķis ir e-pārvaldes pakalpojumu izmantošana. Mērķis ir, ka 50% no iedzīvotājiem lieto e-pārvaldes pakalpojumus 2015. gadā. Pašlaik šis rādītājs ES = 41,5%, LV = 35,4%.