Rihards Plotka: Jaunas darba vietas rada jaunā uzņēmēju paaudze

Iedomāsimies, ka pasaule ir daudzdzīvokļu māja, kur dzīvokļi ir valstis. Tātad arī Latvija ir kā viens dzīvoklis šajā lielajā daudzdzīvokļu namā. Dzīvoklī „Latvija” dzīvo, piemēram, trīs cilvēki, viens no viņiem cilvēkiem izdomā aizbraukt no „Latvija” uz citu dzīvokli. Viņš vai viņa vēl nezina, vai aizbrauc uz tikai neilgu laiku, vai uz neatgriešanos, vai varbūt tikai studēt.

Taču brīdis ir pienācis un nu dzīvoklī ir palikuši tikai divi cilvēki, no kuriem tikai viens strādā, bet otru vecuma dēļ ir jāuztur. Tas, kas aizbrauca, ir vidēja vecuma cilvēks, var pat teikt, gados jauns cilvēks, kas vīlās savā dzīvoklī, tajā, ka viņam nav pietiekami naudas, lai maksātu mājokļa hipotēku, lai maksātu rēķinus, tāpēc viņš dodas uz dzīvokli „Vācija”, kur viņam maksā vairāk.

Elementārs salīdzinājums, kas atspoguļo notiekošo. Arī manu ģimeni skāra ekonomiskā emigrācija. Jau tajā laikā, kad tas vēl nebija tik populāri. Eiropas Savienībā ir brīvā darba spēka kustība kā viena no fundamentālajām pamatvērtībām. Vairs nav nepieciešama darba atļauja, lai strādātu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jākārto gan dažas ar nodokļiem saistītas formalitātes. Šķiet, labvēlīgākus apstākļus darba meklējumiem ārzemēs grūti iedomāties.

Esmu daudzus uzrunājis, ar daudziem runājis, ko cilvēki vēlas, lai atgrieztos Latvijā. Tās prasības nebija ambiciozas, pat ļoti pieticīgas. Visi vēlas stabilu darbu ar algu, kas ļautu samaksāt rēķinus un vismaz nedaudz izbaudīt dzīvi. Gados jauni draugi man saka : „Rihard, šeit [ārzemēs] es strādāju parastu darbu, bet pelnu tādu naudu, ka man nevajag skaitīt centu pie centa, es varu atļauties arī ceļot”. Taču pēc tam tas pats cilvēks atzīst, ka skumst pēc mājām un vēlas ātrāk braukt uz Latviju. Turklāt – ne visiem tā paveicas, daži darbu neatrod arī ārzemēs.

Latvijas cilvēkiem ir jārod iespēja strādāt un dzīvot Latvijā, tāpēc es atbalstu akciju “Latvijai vajag stiprus vīrus” un aicinu ikvienu strādāt, lai mūsu cilvēki varētu atgriezties Latvijā, lai tie, kas vēl nav aizbraukuši, spētu saskatīt Latvijā perspektīvas.

Paaudze nosaka prasības. Vairāk pastāstīšu tieši par jauniešiem. Jaunā paaudze ir mobila, tā ir interneta paaudze, kas dažu stundu laikā no Rīgas ar lidmašīnu var nokļūt ikvienā Eiropas lielākā pilsētā, un jaunieši šo iespēju izmanto. Laikus nopērkot biļeti, uz Vāciju turp un atpakaļ var aizlidot par tikai 40 EUR, tāpēc kārdinājums meklēt darbu citā valstī ar augstāku dzīves līmeni ir ļoti liels.

Tas, kas raksturo manu paaudzi, ir ambīcijas. Manuprāt, labākais veids, kā tās realizēt, ir veikt uzņēmējdarbību. Katram uz ārzemēm izceļojošam un palikušajam jaunietim jāapdomā iespēja veikt savu uzņēmējdarbību. Cieņu izraisa pašmāju „AirDog” projekts. Nebrīnīšos, ja par šo uzņēmumu mēs vēl ļoti daudz dzirdēsim. Jaunatnes iesaistīšana uzņēmējdarbībā radīs jaunas darba vietas, nodrošinās jauniešus ar darbu, cels kopējo labklājības līmeni.

Tam jāveic 4 pamatlietas:

1. Jāattīsta personas uzņēmējspēja jau no bērnības, valsts līmenī atbalstot skolēnu uzņēmumus;

2. Ikvienā Latvijas augstskolā (arī atsevišķās skolās) valstij jāsubsidē biznesa inkubatoru atvēršanu vai attīstību;

3. Sabiedrībai jāprot akceptēt jauno indivīdu sapņus un ambīcijas un jāatbalsta viņus šajos centienos;

4. Izglītības attīstībai Latvijā jābūt par absolūtu prioritāti, kas nozīmē investīcijas izglītībā.

Ievērojot šīs pamatlietas, Latvijā radīsies jaunas nozares, jauni uzņēmumi un jaunas darba vietas, ceļot kopējo konkurētspēju un algu līmeni, mudinot cilvēkus atgriezties no ekonomiskās trimdas.

Atslēgvārdi: reemigrācija - jaunieši uzņēmējdarbībā - jaunas darba vietas