10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Valdis Jirgens, SIA “Drukātava” valdes loceklis
Tas, ka grāmatu tirāžas latviešu valodā interneta laikmetā kļūst arvien mazākas, nav vairs nekāds noslēpums, turklāt jaunieši, dzīvojot 140 raksta zīmju laikmetā, garus tekstus lasa arvien mazāk. Tas liek mainīties arī grāmatu izdevējiem, meklējot un piedāvājot citas alternatīvas. Ja “lielo valodu” grāmatu izdošana vēl ir rentabla, jo vienmēr varēs atrast pircējus arī nišas produktiem, tad kvalitatīvu tekstu izdošana Latvijā ir apdraudēta tieši mazā pieprasījuma un augsto izmaksu dēļ – lasītājs bez valstiska atbalsta grāmatu nozarei iegādāties grāmatas vairs vienkārši nespēj atļauties.
Ja padomju laikos pēc populāru dzejnieku un rakstnieku jaunākajiem darbiem bija jāstāv garu garās rindās un grāmatas tika drukātas desmitiem tūkstošu lielos metienos, tad tagad viena darba tirāža reti sasniedz 1000 eksemplārus, kas, savukārt, sadārdzina viena eksemplāra cenu. Tomēr izdevniecībām ir jādzīvo, tādēļ tās rūpīgi izvērtē ikvienu autoru no mārketinga viedokļa, un dažkārt nav pat svarīgs autora honorāra lielums, bet gan tas, vai grāmatas druka būs ekonomiski pamatota un vai cilvēki to pirks.
Līdz ar to gan grāmatu autori, gan izdevēji nonāk tādā kā apburtajā lokā – jaunajiem autoriem nav iespēju publicēties, jo viņu darbi lasītājiem nav zināmi un ir skaidrs, ka lielas tirāžas neizdosies pārdot, savukārt maziem metieniem cena nebūs konkurētspējīga. Arī izdevniecības nevēlas riskēt un ieguldīt līdzekļus grāmatas ražošanā, ja pastāv kaut iespēja, ka liela daļa nodrukātie eksemplāri paliks noliktavā un būs jāpārdod par papīra cenu vai vēl lētāk.
Vēl pirms dažiem gadiem iespēja sekmīgi turpināt izdevējdarbību saistīja ar e-grāmatām, taču tagad pierādījies, ka tas ir nišas produkts – pēc dažādiem datiem, e-grāmatas aizņem 7-8% tirgus un skaidrs, ka tā ir alternatīva tehnoloģiju frīkiem un bieži ceļojošiem grāmatu cienītājiem, bet par plaša patēriņa produktu e-grāmatas vismaz tuvākajā laikā nekļūs, jo Latvijas lasītājs ir konservatīvs – ja šobrīd var iztikt bez ziņu lasīšanas avīzē, tad kvalitatīvu literatūru visbiežāk vēlas baudīt drukātā formā.
Kā viena no alternatīvām grāmatu izdevējiem ir to drukāšana pēc pieprasījuma, izmantojot digitālās tehnoloģijas, kas tiktāl attīstījušās, ka kvalitātes ziņā neatpaliek no tradicionālās drukas. Šai metodei ir virkne priekšrocību – ja tradicionālajā jeb offseta tehnoloģijā viena eksemplāra pašizmaksa samazinās, pieaugot tirāžai, tad digitāli drukātās grāmatas viena eksemplāra pašizmaksa ir vienāda gan pirmajam, gan tūkstošajam eksemplāram un tās var izgatavot pēc vajadzības. Līdz ar to neveidojas noliktas uzkrājumi – kā daļa tirāžas ir pārdota, tā var operatīvi izgatavot vēl.
Oponenti teiks – digitāli drukātas grāmatas ir dārgākas. Protams, citas tehnoloģijas ir lētākas, ja tirāža sasniedz 500 vai 1000 eksemplārus, bet pie nelielām tirāžām tās nav konkurētspējīgas cenas ziņā, jo tradicionālajā drukā lielākie tēriņi ir uz sagatavošanas procesu, kamēr digitāli drukātajai grāmatai nepieciešama vien drukas faila sagatavošana. Šo tehnoloģiju novērtē arī pasaulē, un grāmatu druka pēc pieprasījuma ir visstraujāk augošais poligrāfijas sektors - pēdējo gadu laikā saradušās virkne izdevniecību, kas piedāvā dažādu, pārsvarā zinātnisko, darbu izdošanu kaut pārdesmit eksemplāros un kā honorāru autoram – noteiktu procentu no pārdoto grāmatu cenas. Tādējādi mūsdienās ikviens autors var piepildīt sapni un ieraudzīt savu grāmatu drukātā formā, turklāt bez sadarbības ar izdevniecību, līdz ar to grāmatu var izdot par salīdzinoši mazām izmaksām – atkarībā no formāta un lapaspušu skaita viena eksemplāra izmaksas ir vien daži eiro, turklāt kvalitātes ziņā tā neatšķirsies no tradicionālā tehnikā drukātām grāmatām.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.