10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž vienprātīgu atbalstu idejai no nākamā mācību gada informātiku mācīt jau sākumskolā. Līdzīgu nostāju izsaka arī informātikas skolotāji, no kuriem 80% aicina veikt korekcijas esošajā informātikas stundu mācību metodikā, liecina LIKTA sadarbībā ar Latvijas Informātikas skolotāju asociāciju (LISA) veiktā aptauja.
“Pētījums rāda, ka ne tikai IKT nozares uzņēmumi, bet arī skolotāji atbalsta informātikas stundu skaita palielināšanu - vairāk nekā puse jeb 59% aptaujāto skolotāju uzskata, ka nepieciešams palielināt informātikas stundu skaitu mācību procesā. Tāpēc priecē, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau nākamajā mācību gadā plāno intensificēt informātikas un datorzināšanu apmācību skolās. Ņemot vērā, ka datorzinības attīsta algoritmisko domāšanu, kam aptaujā piekrīt arī 88% skolotāju, šīs izmaiņas noteikti palīdzēs skolēniem arī citu priekšmetu apgūšanā, kā arī sekmēs labāk sagatavoties darba tirgum, kur digitālās prasmes kļūst aizvien pieprasītākas,” gandarīta ir LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Informātikas skolotāju aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 10% ir apmierināti ar skolās pieejamajiem mācību materiāliem, tos atzīstot kā nepietiekošus, lai kvalitatīvi organizētu mācību procesu. Savukārt 46% aptaujāto atzina, ka vislielākā nozīme kvalifikācijas celšanai būtu kopīgu semināru un forumu rīkošana informātikas skolotājiem, 41% vēlētos kopēju vietni, kur informātikas skolotāji apmainītos ar viedokļiem un jaunāko informāciju, bet 13% labprātāk konsultētos ar Latvijas IT uzņēmumiem.
“Arī Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta šādu gan nozares pārstāvju, gan skolotāju iniciatīvu, tāpēc plānojam no 1.-3. klasei informātiku mācīt integrēti, savukārt atsevišķu mācību priekšmetu „Datoriku” varētu ieviest no 4.-6. klasei, bet no 7.-9 klases skolēni varēs apgūt programmēšanas elementus. Tāpat esam plānojuši radīt modernāku izglītības vidi mācību stundās, tādā veidā motivējot skolēnus un skolotājus, palielinot mācību satura kvalitāti. Tāpat piedāvāsim arī digitālās prasības palielināšanu un skolotāju kvalifikācijas celšanu. Skaidrs, ka šādu iniciatīvu īstenošanā jādarbojas visiem kopā, pakāpeniski sasniedzot mērķi,” nākotnes tendences iezīmē Sanda Liepiņa, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.
“Esam ļoti gandarīti, ka šāda iniciatīva ir iesākta, tāpat ļoti ceram, ka tā tiks realizēta. Jāsaka, ka informātikas skolotāji burtiski deg par savu nozari. Tāpat informātika ir ļoti nozīmīgs priekšmets tieši skolēna izpratnes veidošanā un to nekādi nevar pārvērtēt. Turklāt, attīstot informātiku skolās, arī citu priekšmetu skolotājiem būs vieglāk, jo datorikas elementi tiks integrēti arī citu mācību priekšmetu saturā,” stāsta Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis.
Fokusgrupas aptauja norisinājās no 2014.gada 20.augusta līdz 2014.gada 30. septembrim, kopumā aptaujājot 140 informātikas skolotājus.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.