Medicīnas nozares eksperts brīdina par jauniem draudiem

Latvijas medicīna būs viena no tām nozarēm, kas cietīs zaudējumus, ja tiks pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas aizliegumu Krievijas pilsoņiem. „Ja TUA programma tiks izbeigta, medicīnas uzņēmumi, kas pēdējos gados ir veikuši ievērojamas investīcijas moderna medicīnas inventāra iegādē, zaudēs ļoti maksātspējīgu klientu daļu,” brīdina Olafs Slūtiņš, Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents.

„Daudzi Krievijas iedzīvotāji ierodas Latvijā, lai izmantotu medicīnas iespējas, kas Krievijā vai nu nav pieejamas, vai ir krietni dārgākas, tādējādi palielinot Latvijas medicīnas pakalpojumu pieprasījumu. Visvairāk cietīs nevis dārgo medicīnas pakalpojumu sniedzēji, bet gan tās medicīnas iestādes, kas nodrošina vienkāršākus pakalpojumus – zobārstniecību, pacientu izmeklēšanu un dažādas terapijas,” uzsver Olafs Slūtiņš.

Viņš arī norāda uz citām problēmām, kuras TUA atcelšana tikai pastiprinās: „Ja Latvijā būtu strauji augša ekonomika, ja celtos iedzīvotāju pirktspēja, tad TUA programmas atcelšanu varētu kompensēt spēcīgs iekšējais patēriņš. Taču šī brīža politiski ekonomiskā situācija veidojas patiesi dramatiska - gaļas, piena un zivju ievešanas aizliegums Krievijā, „Jaunā viļņa” aiziešana no Jūrmalas. Tāpat gaidāmas izmaiņas jau tā sarūkošajos jūras pārvadājumos „sēra direktīvas” dēļ, kas ar 2015. gadu Baltijas jūras akvatorijā kuģojošajiem kuģiem liegs izmantot degvielu ar augstu sēra saturu.”

„Jāatceras, ka Rietumu investīcijas šeit ienāca tieši Krievijas noieta tirgus tuvuma, un Latvijas kā šī Austrumu tirgus eksperta dēļ. Mēs, protams, varam lepni aizcirst durvis uz Krieviju. Tikai jārēķinās, ka par šo soli pilnīgi noteikti netiešā veidā no sava maciņa paši samaksāsim. Vai esam tam gatavi?” jautā Olafs Slūtiņš.

Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents arī šaubās, vai Krievijas pilsoņi ar savu klātbūtni rada draudus Latvijai: „Drošības dienesti vienmēr var pārbaudīt vai un kādā veidā šie cilvēki apdraud Latvijas suverenitāti. Pēc pieredzes jāsaka, ka visbiežāk TUA pieprasa turīgi cilvēki, kas baidās no politiskās un ekonomiskās nestabilitātes Krievijā. Tie meklē šeit patvērumu, „miera ostu”, nevis vēlas ieviest Krievijas protektorātu. Daudzi ir varai opozīcijā esoši uzņēmēji. Pašlaik Krievija ar dažādiem instrumentiem cenšas ierobežot kapitāla bēgšanu no valsts, tādēļ lēmums pārtraukt TUA izsniegšanas programmu Krievijas pilsoņiem tikai sniegs atbalstu šiem Krievijas varas nodomiem,” komentē Olafs Slūtiņš, norādot, ka daudz lielākus draudus rada Latvijas iedzīvotāju emigrācija un uzņēmumu pārcelšana uz Igauniju un Lietuvu, kas ir pieaugoša tendence.

Pēc Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidenta domām, pieņemot emocionālus un populistiskus lēmumus, jau tuvākajā nākotnē tiek apdraudēta valsts izaugsme: „Ļoti žēl, ka Saeimas deputāti neizvērtē savu lēmumu ekonomiskās sekas un paši ar savām rokām sekmē bezdarbu un valsts tālāku grimšanu nabadzībā. Latvija vienmēr sevi ir pozicionējusi kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, taču, atsakoties no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, mēs kļūsim par Eiropas nomali.”