10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka vismaz reizi mēnesī vai biežāk izmet daļu pārtikas, noskaidrots Samsung dzīvesstila indeksa LIVING Smart pētijumā. Visbiežāk jeb 69% gadījumu produktiem ir beidzies derīguma termiņš, bet nākamais visizplatītākais iemesls ēdiena nonākšanai atkritumos – tas ir nopirkts vairāk nekā nepieciešams vai palicis pāri pēc svinībām.
Nedaudz mazāk kā trešdaļa jeb 29% aptaujāto atzīst, ka pārtiku neizmet nekad. Turpretī vairākas reizes nedēļā daļu pārtikas mēdz izmest 17% iedzīvotāju, reizi nedēļā to dara 16%, bet vienu līdz divas reizes mēnesī – 17% aptaujāto.
„Lai izvairītos no pārtikas atkritumu rašanās, ļoti svarīga ir pārdomāta pārtikas uzglabāšana ledusskapī. Piemēram, produktus, kuriem ātrāk beigsies derīguma termiņš, novietot ledusskapja priekšpusē, lai atcerētos tos pagatavot pirmos. Jaunajā Samsung Food Showcase ledusskapī tāpēc ir izveidotas vairākas zonas – tajā ir arī īpašas stikla durvis ar ātrāku piekļuvi biežāk lietotajai pārtikai, bet lielos un ilgi glabājamos produktus var ērti uzglabāt iekšējā nodalījumā,” skaidro Samsung Electronics Baltics sadzīves elektrotehnikas vadītājs Viktors Markuls.
Kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – iedzīvotāji daļu pārtikas izmet krietni biežāk. Igaunijā ir lielākais to respondentu skaits, kas daļu pārtikas izmet vismaz reizi mēnesī (71%), tomēr tieši Lietuvā ir sastopami vairāk tādu iedzīvotāju, kas pārtiku izmet visbiežāk, t.i. vairākas reizes nedēļā – 32%, kamēr Latvijā tādu ir 17%, bet Igaunijā 18%. Arī Baltijas valstu kaimiņi visbiežāk daļu pārtikas izmet, jo nokavē produktu derīguma termiņu vai iegādājas tās par daudz. Turklāt, salīdzinot ar Latviju, abās valstīs ir vairāk tādu iedzīvotāju, kas gluži vienkārši aizmirst, kas ir viņu ledusskapī (20%).
Par Samsung indeksu LIVING SMART
Samsung indekss LIVING ir pētījums par sabiedrības paradumiem digitālajā laikmetā un to, kāda ir tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Papildu pētījumu ciklā padziļināti tiek apskatītas tādas tematiskās jomas kā mobilitāte, zaļā domāšana un saziņas veidi ģimenē. Pētījumu Living Smart veikusi tirgus pētījumu kompānija „GfK Custom Research Baltic”, 2014. gada oktobrī internetā visā Baltijā, aptaujājot 2222 respondentus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.