Nedēļas TOP 5: Ierēdnis „zem vilciena” un blēdīgie ļautiņi

Aizvadītajā nedēļā ar kārtējo informatīvo „bumbu” klajā nāca Valsts kontrole, kļuva zināms, ka drīzumā par „putekļa tiesu” samazināsies pāris nodokļu likmes, kā arī netiešā nozīmē zem vilciena pakļuva kāda visai augsta amatpersona. Citam ierēdnim gan paveicās vēl mazāk, jo vajadzēja doties „uz kafiju” pie likumsargiem...

Iepirkums uz bezdibeņa malas

Par sevi joprojām liek runāt arī vērienīgais vilcienu iepirkums, un tas, vai pēc dažiem gadiem dzelzceļa pasažieri tiešām varēs izbaudīt jaunu „bānīšu” krēslu komfortu vai arī nāksies kratīties izgrabējušos vagonos, ir uz nopietnas jautājuma zīmes. Proti, Eiropas Komisija vērsusies pie vairākām Latvijas institūcijām ar brīdinājumu saistībā ar „Pasažieru vilciena” veiktajām izmaiņām iepirkuma konkursa līgumā, liekot saprast, ka tas sastādīts visai neprasmīgi, un piedraudot šī konkursa ietvaros atstāt bez „Eiropas kabatas naudas” 100 miljonu latu apmērā.

Pretrunīgi minēto līgumu iepriekš novērtējušas divas ministrijas – kamēr Finanšu ministrija to dēvēja par valstij neizdevīgu, jo daļu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem varot nākties kompensēt no valsts budžeta, Satiksmes ministrija pārmetumus kušināja, bažas saucot par pārspīlētām.

Toties bez mazākā pārspīlējuma pārnestā nozīmē „zem vilciena” pakrita viens no centrālajiem ar milzīgo iepirkumu saistītajiem ierēdņiem – a/s „Pasažieru vilciens” boss Nils Freivalds, kurš, „psiholoģiski smagā iepirkuma fona” nogurdināts, iesniedza atlūgumu.

Tikai „mazliet piepalīdzēja”...

Citam augsta līmeņa ierēdnim paveicās vēl mazāk. Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktoru Valdi Lubganu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku „masku šovs”. Vēlāk klajā nāca informācija, ka amatpersona tandēmā ar kādu privātuzņēmēju tiek turēta aizdomās par nodokļu nomaksas izziņu viltošanu, kas pēdējam ļāvis sekmīgi piedalīties 14 Daugavpils domes un novada pašvaldību iepirkumos, iegūstot pasūtījumus divarpus miljonu latu apmērā...

Blēži - bez valsts veselības aprūpes

Savukārt, runājot par nodokļu maksāšanu, nav izslēgts, kas drīz ar attiecīgu izziņu vajadzēs doties ne tikai pie Iepirkumu komisijām, bet arī uz poliklīniku. Proti, ministrijas līmenī turpinās darbs pie reformas, kas paredz ierobežotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiem, kuri palikuši parādā valstij. Iespējams, ka nodokļu nemaksātājus bez valsts apmaksātas plānveida veselības aprūpes varētu atstāt jau nākamgad.

Tiesa, starptautiskos aizdevējus pārstāvošais vīrs ar simbolisko mugursomu, Starptautiskā Valūtas fonda misijas Latvijā vadītājs Marks Grifits izteicies, ka veselības aprūpes pakalpojumus ir bīstami saistīt ar nodokļu maksājumiem, jo tas varētu ietekmēt nemaksātāju bērnus, kā arī pārējo sabiedrību, ko ar kādu kaiti var aplaist nodokļu blēži, kuriem medicīniskā palīdzība tiktu atteikta.

Ja runa ir par vidēji lielām vai lielām nodokļu summām, varētu arī retoriski jautāt, kas ir izdevīgāk – tās atdot valstij pret pieticīga līmeņa medicīnisko aprūpi bezjēgā garas rindas kārtībā vai iztērēt privātā ārstniecības iestādē, maksājot pilnu cenu un saņemot tai atbilstošu pakalpojumu?

Pārāk treknās atlīdzības un devīgie policisti

Valsts kontrole (VK) publiskoja darba rezultātus par ceturtdaļsimtā institūciju veiktām revīzijām. Iespējams, varam sevi mierināt ar domu, ka ierēdņu aparāts kļūst mazliet disciplinētāks, jo ierastā „negatīvā prakse” konstatēta „tikai” septiņās no pārbaudītajām institūcijām. Vienus no nopietnākajiem pārmetumiem izpelnījusies valsts maka turētāja Finanšu ministrija, kas tiek vainota greizas atalgojuma un piemaksu sistēmas piekopšanā, ierēdņu piemaksām pat pārsniedzot mēnešalgu. Bez tam konstatēta savdabīga „disproporcija” – lai gan ministrijas darbinieku skaits palielinājies vien par trim cilvēkiem, atlīdzības izdevumi gada laikā auguši teju par ceturtdaļu.

Trūkties no VK stingrās rokas dabūjuši arī pārāk uzcītīgi policisti – lai varētu doties uz noziegumu vietām, vienlaikus izpalīdzot līdz „kliņķim” novestajai dienesta vietai, likumsargi no savām plānajām algām, nesaņemot kompensāciju, dienesta transportā sapildījuši teju 13 tonnas degvielas. Oficiāli šāda „labdarība” nav atļauta.

Grieķijas „kuteris” turpina šūpoties

Ārvalstīs ievērojama uzmanība joprojām koncentrēta Grieķijas virzienā ar visām no tā izrietošām spekulācijām par iespējamo šīs Dienvideiropas valsts izkrišanu no eirozonas. Aizvadītajā nedēļā Grieķijā izveidota pagaidu valdība, kam politiskās un ekonomiskās krīzes apstākļos būs jācenšas noturēt grīļīgo „kuģi” līdz jūnija vidū paredzētajām parlamentā ārkārtas vēlēšanām.

Tajā pašā laikā nav izslēgts, ka pēc vēlēšanām dzīves pāri līdzekļiem nomocītā valsts sāk grimt vēl dziļāk krīzē, jo kreiso partiju apvienība „Radikāli kreiso koalīcija”, kas ir visai droša pretendente uz uzvaras lauriem, neslēpj, ka vēlas anulēt Grieķijas vienošanos ar ES un SVF par starptautisko aizdevumu, kā arī atcelt darba tirgus un algu reformas, saucot tās par „barbariskām”.