10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Mājas ir mūsu drošākā un sirdij tuvākā vieta – mūsu „svētais templis”, kur patverties, tādēļ cilvēki par to rūpējas un sargā. Taču bieži vien cilvēkiem ir atšķirīgi pieņēmumi par to, kā savu mājokli padarīt drošu – kāds mājoklī ierīko signalizāciju, cits to apdrošina, vēl kāds veic drošības rituālus, bet citi tur kādu talismanu vai pīlādžu zaru, ticot, ka tas nes laimi un sargā mājokli un tā iemītniekus. Kā atklāj tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aptauja, 30% Latvijas iedzīvotāju ir gana māņticīgi un mājokļa pasargāšanas nolūkos tic rituāliem vai tur kādu talismanu.
Apdrošinātāja BALTA un pētījumu centra SKDS aptauja atklāja, ka Latvijas iedzīvotāji savu mājokli no negaidītiem notikumiem vai apstākļiem pasargā, ievērojot dažādus drošības pasākumus. Lai pasargātu savu mājokli, 42% aptaujāto to ir apdrošinājuši, 30% no visiem pētījuma dalībniekiem mājās tur kādu talismanu vai ir veikuši nosacītus „drošības rituālus”, taču liela daļa izvēlas vēl citus paņēmienus, piemēram, 53% aptaujāto norāda, ka steidzami nomaina ārdurvju atslēgas slēdzeni, ja ir pazaudējuši atslēgas.
Pētījumā tika noskaidrots, ka uz Latvijas iedzīvotājiem atstāj ietekmi arī tautas ticējumi saistībā ar mājokļa drošību. Izrādās, ka visbiežāk tautas ticējumiem tic kurzemnieki, piemēram, „visas nelaimes nāk pa trim”, „slaukot gružus pāri slieksnim, var atgadīties kāda ķibele ar māju vai tās iemītniekiem” u.c. Visvairāk aptaujāto (33%) ir daļēji vai pilnīgi pārliecināti par ticējuma „nedrīkst somu likt uz zemes, jo tad nebūs naudas” piepildīšanos, kamēr par citiem ticējumiem aptaujas respondenti nav tik pārliecināti.
„Lai gan Latvijas iedzīvotājus pavada neliela māņticības aura, varam sevi uzlavēt par praktisku pieeju labklājībai, jo liela daļa cilvēku pievērš uzmanību sava mājokļa drošībai. Šķiet, ka latviešu vispieņemamākā drošības kombinācija ir neliela māņticības deva kopā ar apdrošināšanu. Tomēr daži aptaujas rezultāti ieskandina „trauksmes zvaniņu” - lai gan 79% respondentu vienmēr aizslēdz durvis, izejot no mājokļa uz 10 minūtēm, kad tajā neviens cits nepaliek, 16% atzīst, ka to dara tikai dažkārt, bet 5% to nedara it nekad. Dati rāda, ka visbiežāk durvis īsas prombūtnes laikā neaizslēdz iedzīvotāji, kuri dzīvo privātmājās, Zemgales un Latgales reģionos vai lauku mazpilsētās, kur cilvēki it kā viens otru zina un uzticas,” skaidro BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Vaicājot par to, vai Latvijas iedzīvotāji tur mājoklī kādu aizsargfunkciju pildošu talismanu, nākas secināt, ka šāda pieeja ir gana populāra. Pētījuma rezultāti liecina, ka mājas aizsargfunkciju pildošs talismans ir 41% Latvijas iedzīvotāju, bet šāda talismana nav 52% aptaujāto. Salīdzinoši biežāk mājokļa talismans ir iedzīvotājiem, kuri dzīvo privātmājā. Pētījums arī parāda, ka talismanus mājā visbiežāk tur sieviešu dzimuma pārstāves, taču vismazāk tādu ir Rīgas iedzīvotājiem.
Interesanti, ka iedzīvotāji kā mājas aizargfunkciju pildošus talismanus visbiežāk izvēlas dažādus augus (27%), reliģiskus talismanus (15%), kā arī cita veida talismanus (51%). Iecienītākie talismani Latvijas iedzīvotājiem ir pakavs, pīlādzis vai pīlādža zars, kā arī svētbilde vai ikona. Tāpat 18% aptaujāto atzīst, ka viņi veic kādu rituālu ar mērķi aizsargāt savu mājokli. Bet 75% iedzīvotāju norāda, ka viņiem nav īpašu rituālu, kurus viņi veiktu, lai aizsargātu savu mājokli.
Tāpat pētījumā tika jautāts, vai Latvijas iedzīvotāji pēdējo 10 gadu laikā ir pazaudējuši mājokļa ārdurvju atslēgas un vai tās ir nomainījuši gadījumā, ja sanācis tās pazaudēt. Dati rāda, ka 17% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 10 gadu laikā ir gadījies nozaudēt mājas atslēgas vismaz vienu reizi. Kopumā nozaudētu atslēgu gadījumā ārdurvju slēdzi nomaina 53% aptaujāto, kamēr pārējie 47% to nedara. Pētījuma dati rāda, ka visbiežāk ārdurvju slēdzenes netiek nomainītas iKurzemē un Latgalē, kā arī privātmājās.
Pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saistībā ar mājokļa drošību šī gada martā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar apdrošinātāju BALTA. Pētījumā nejaušas izlases kārtā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.