10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” sadarbībā ar izklaides un atpūtas vietu “Klondaika” organizētais pētījums.
30% aptaujāto uzskata, ka darba piedāvāšana pretendentam ar latviešu un krievu valodas zināšanām, nevis darbiniekam, kurš pārzina tikai latviešu valodu, ir otrā kandidāta diskriminēšana, bet 70% ir pārliecināti, ka darba devējs šādā situācijā izvēlas kvalificētāko darbinieku. Savukārt 14% aptaujāto atzīst, ka krievu valodas nezināšana pagātnē ir liegusi iespēju iegūt darbu.
“Šobrīd darba tirgū būtiski pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kuri pārvalda vairākas svešvalodas - ne tikai latviešu, krievu un angļu valodu, bet arī, piemēram, vācu valodu. Īpaši svarīgi tas ir apkalpojošajā sfērā, kurā personālam nepieciešams izprast klientu un viņa vēlmes. Tāpat jāsaka, ka tūristu skaits pieaug arī reģionos ārpus Rīgas, tāpēc prasības pēc papildu svešvalodu zināšanām ir ne tikai galvaspilsētā, bet arī citviet Latvijā,” stāsta izklaides un atpūtas vietas “Klondaika” personāla daļas vadītāja Sanita Kuzmina.
“Analizējot situāciju darba tirgū, jāatzīst, ka krievu valodas zināšanas kandidātiem joprojām ir ļoti būtiskas. Nereti darba devēji kā pamatprasību kandidātam nosaka vismaz 3 valodu zināšanas - latviešu, krievu un angļu valodu. Darba devējs novērtē ikvienas valodu zināšanas, kuras kandidāts varētu izmantot turpmāk, veicinot uzņēmuma attīstību, paplašinot iespējamos biznesa tirgus, veicinot klientu attiecības, izprotot un realizējot vietējo un starptautisko klientu vēlmes un vajadzības. Jāatzīst, ka īpaši starptautiskos uzņēmumos papildu valodu zināšanas ir ne tikai svarīgas, lai varētu veikt darba pienākumus, bet bieži arī nozīmīgas darbinieku savstarpējai komunikācijai,” uzskata interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.
77% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka darbinieks krievu valodas nezināšanu var kompensēt ar augstu kvalifikāciju un spēcīgām zināšanām pārstāvētajā nozarē.
60% respondentu savas krievu valodas zināšanas, izceļot īpaši runātprasmi, novērtē kā izcilas, 28% tās ir sarunvalodas līmenī, bet 10% atzīst, ka tās ir zemā līmenī. Tāpat 93% respondentu atzīst, ka viņu esošā darbavieta nepiedāvā iespējas apmeklēt krievu valodas kursus.
Teju puse jeb 49% uzskata, ka krievu valodas zināšanas ir viena no atslēgām konkurētspējai darba tirgū, 40% domā, ka valodas loma dažādās nozarēs ir atšķirīga. Savukārt 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka krievu valodas zināšanas neietekmē konkurētspēju darba tirgū.
Atbildot uz jautājumu, kurās nozarēs svešvalodu zināšanas nepieciešamas visvairāk, aptaujātie visbiežāk atzīmēja apkalpošanas sfēru, tūrisma nozari, tirdzniecību, transportu / loģistiku, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozari.
Interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” sadarbībā ar izklaides un atpūtas vietu “Klondaika” veiktais pētījums noritēja no 6. līdz 20. martam, kopumā aptaujājot 3021 respondentu.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.