Konkurētspējīga izglītība ir dalītas atbildības rezultāts

Rita Deksne, Rīgas 25.vidusskolas skolotāja

Ziņas par Latvijas vidusskolu atestātiem, kas nederīgi Kembridžā, kārtējo reizi raidījušas bultas valsts izglītības sistēmā. Kamēr tā gaida pārdomātas un saprātīgas reformas, gribu atgādināt, ka atbildība par bērnu nākotni nav tikai Izglītības ministrijas rokās. Izglītības kvalitāte savā ziņā balstās uz trīs vaļiem - skolotāja, vecākiem un skolēna. Tāpēc aicinu gan jauniešus, gan viņu vecākus padomāt par savu personīgo atdevi auglīgas zināšanu vides veidošanā, tai skaitā atbildības sadalīšanā.

Skolēnu zināšanu līmenis kopumā neveidojas tikai no valstī pastāvošas izglītības sistēmas. Savu artavu dod gan skolotāji, gan vecāku iesaiste, visbeidzot pašu skolēnu uzņēmība darīt vairāk nekā mācību programma paredz.

Kā teicis Renāns: "Vienlīdzība rada pilnīgu vienveidību: no sliktā atbrīvojas, upurējot visu skaisto, talantīgo, unikālo." Izglītības sistēmai bieži pārmet ne vien samocītus un nepārdomātus lēmumus, skolēnu individualitātes ierobežošanu, kuras rezultātā pēc vidusskolas sola visi skolēni dzīvei tiek pasniegti pēc vienas piegrieztnes.

Sakarā ar pieaugošo plaisu izglītības līmenī starp lauku un pilsētas skolēniem, īpaši argumentējot to ar lauku bērnu ģimeņu sociālekonomisko stāvokli, vēl būtiskāk ir uzsvērt, ka skola, iespējams, ir vienīgā vide, kurā neatkarīgi no ģimenes sociālā un ekonomiskā stāvokļa arī pret bērnu no maznodrošinātas ģimenes izturas tāpat kā pret citiem. Skolotājs bērnus nešķiro, visiem tiek vienlīdzīgi stāstīts, skaidrots, demonstrēts un pats galvenais - iedvesmots un iedrošināts vēlēties un darīt vairāk. Līdz ar to, skolotājam ir būtiska ietekme uz skolēnu zināšanu līmeni.

Protams, jāņem vērā, arī pie vienlīdzīgas skolotāju attieksmes būs bērni, kas cieš no vecāku uzmanības trūkuma, jo ir pārlieku aizņemti ar sadzīves un ģimenes materiālo problēmu risināšanu. Līdz ar to samazinās bērna izglītībai vēlamā uzmanība. Šādi skolēni bieži vien neapzinās savas spējas un talantus. Taču skolotājs no malas redz labāk un var sniegt atbalstu un iedvesmu mācību procesā.

Pieredze rāda, ka biežāk zināšanu apguves procesu bremzē nevis intelekta trūkums vai nepilnīga mācību programma, bet gan nepietiekama vecāku iesaiste šajā procesā. Ik gadu liela daļa mūsu skolas audzēkņu ārpus skolas piedalās dažādos projektos un konkursos. Varu apgalvot, ka veiksmīgākie un uzņēmīgākie audzēkņi ir tieši tie, kuri saņem pastiprinātu uzmanību, interesi un novērtējumu par paveikto no saviem vecākiem. Ja šī ciešā saikne starp bērnu un vecāku iztrūkst, tas rada būtiskus draudus skolēna potenciāla realizēšanai.

Ik gadu uzņēmīgākie jaunieši ar skolotāju un vecāku atbalstu paplašina savu zināšanu loku, ieguldot neko vairāk kā vien laiku un gribasspēku. Tā, piemēram, Rīgas 25.vidusskolas audzēkņi vēstures skolotājas Rudītes Liepiņas vadībā, piedaloties "Junior Achievement Latvija" rīkotajā uzņēmējdarbības konferencē "Uzdrīksties uzvarēt" un Rīgas Brīvostas konkursā "Osta pilsētai", vairākkārt ieguvuši godalgotas vietas, kā arī 10.-12. klašu skolēni ik gadu sekmīgi piedalās EUROSCOLA konkursā, gūstot iespēju reizi divos gados apmeklēt Eiropas Parlamentu Strasbūrā.

Līdz ar darbu skolā redzu, cik plašas ir skolēnu iespējas ceļā uz augstāku izglītības līmeni. Labas sekmes var nodrošināt budžeta vietas un bezmaksas izglītību Latvijas augstskolās. Godalgotas vietas dažādos konkursos un starptautiska pieredze apmaiņas braucienos sniedz noteiktu pievienoto vērtību skolā iegūtajām zināšanām. Tādēļ esmu pārliecināta, ka ne visu nosaka vecāku materiālais stāvoklis. Skolotāja atdeve, vecāku iesaiste un skolēna mērķtiecība neprasa materiālus līdzekļus. Taču ar šādu veiksmīgi sadalītu atbildību skolēniem ir visas iespējas sasniegt augstus rezultātus un pretendēt uz veiksmīgu akadēmisko izaugsmi arī pēc vidusskolas.

Pašreizējās iespējas paplašināt savu redzesloku un līdz ar vidusskolas atestātu iegūt arī noderīgu pieredzi var jebkurš skolēns, neatkarīgi no vecāku iespējām. Nav jābūt arī gudrākajam un talantīgākajam, bet savu iespēju robežās darot, nebaidoties riskēt un pieliekot milzīgu neatlaidību, skolēniem ir iespēja paplašināt savu redzesloku un papildināt skolā iegūtās zināšanas.

Skola nevar iedot visu, taču ar vecāku interesi, atbalstu, skolotāju iniciatīvu un skolēnu mērķtiecīgu darbu paveras plašas iespējas. Tādēļ, pirms nopelt izglītības sistēmu Latvijā, vēlētos aicināt vecākus izvērtēt vai bērna sekmēm un interesēm tiek veltīts pietiekami laika un uzmanības. Skolotājus iespēju robežās informēt bērnus par ārpusskolas iespējām gūt pieredzi ar izglītību saistītos pasākumos un konkursos kā Latvijā, tā citviet pasaulē. Visbeidzot vēlos mudināt skolēnus nebaidīties izmantot iespējas mācīties un gūt pieredzi dažādos veidos - to izmantojot būsiet tikai ieguvēji.