10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Viktors Topors, “Triatel” valdes priekšsēdētājs
Nu jau teju aizvadītais gads telekomunikāciju nozarē ir bijis būtiskiem notikumiem bagāts. Šogad pieņemti vairāki, tostarp starptautiski lēmumi, kuri jau tuvākajos gados var būtiski ietekmēt ikvienu telekomunikāciju lietotāju Latvijā. No turpmākajiem Latvijas politiķu lēmumiem būs atkarīgs - kāda un cik pozitīva būs šī ietekme.
Par ļoti būtisku 2015.gada notikumu Latvijas iedzīvotājiem – īpaši nākotnes perspektīvā - ir kļuvis Eiropas Parlamenta lēmums par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu, jo īpaši, ja šo lēmumu skatās kompleksi ar citu Eiropas Savienības lēmumu - par vienotā digitālā tirgus izveidi.
Par viesabonēšanas tarifu atcelšanu priecājas daudzi, uzsverot– turpmāk, atrodoties ārzemēs, būs iespējams runāt par tādu pašu tarifu kā mājās. Teju pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka Latvijā pašreiz esošie zemie tarifi, lai neteiktu – zemākie tarifi visā Eiropas Savienībā - paliks nemainīgi, un turpmāk lētas būs ne tikai iekšzemes sarunas, bet arī tālsarunas viesabonēšanas režīmā.
Protams, tā kā Latvijā ir vieni no labākajiem un lētākajiem sakariem, patērētāju izpratne par situāciju un vēlme pēc tās attīstības virzienā “vēl lētāk un vēl labāk” ir loģiski saprotama. Te nav ko pārmest.
Taču, tā kā turpmāk – līdz ar viesabonēšanas tarifu atcelšanu - līdzšinējā biznesa modeļa pastāvēšana ir apdraudēta, jautājums, kas jau nākamā gada laikā notiks ar iekšzemes tarifiem? Vai lielie operatori tos arī turpmāk joprojām spēs nodrošināt tikpat zemus? Protams, telekomunikāciju nozares “lielais trijnieks” strādā sīvas konkurences apstākļos, un iekšzemes tarifu kāpums nebūs patērētājiem viegli izskaidrojams stāsts.
Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka vienotā digitālā tirgus izveide jau tuvākā nākotnē sola atvieglot ne tikai Latvijas uzņēmējiem iziešanu tirgos ārpus Latvijas. Tā ļaus arī ārvalstu uzņēmējiem vieglāk ienākt Latvijā, piemēram, visvieglākais ceļš - sarunu priekšapmaksas karšu segmentā. Tas nozīmē, ka konkurences cīņa par patērētāju Latvijā tikai pieaugs.
No patērētāja viedokļa raugoties, protams, pieņemtie lēmumi vērtējami pozitīvi – tie uzlabo konkurenci, un visbiežāk konkurence – ja vien tās mērķis nav konkurentu iznīcināšana ar mērķi iedibināt monopolu - ir patērētājam izdevīga.
Taču augstāk minētie lēmumi nav tik viennozīmīgi, ja par tiem nevis teoretizē, bet gan tos tiešām attiecina uz Latvijas situāciju. Kā zināms, jau ilgus gadus tiek runāts par iespējamo “Lattelecom” un LMT apvienošanos. Šogad lēmums tā arī netika pieņemts. Politisko lēmumu par lēmuma nepieņemšanu arī var uzskatīt par vienu no aizvadītā gada būtiskākajiem notikumiem, tiesa – šoreiz ar mīnusu zīmi. Kāpēc? Tāpēc, ka neskaidri spēles noteikumi vietējā tirgū vispārējas nozares globalizācijas apstākļos ir riskanti vietējā tirgus turpmākai attīstībai, un līdz ar to – arī jau minētajai konkurencei patērētāja interesēs, kuras vārdā it kā viss notiek.
Jācer, ka nākamgad lēmums par LMT un “Lattelecom” apvienošanos tomēr tiks pieņemts, tādā veidā nozarei un līdz ar to arī patērētājiem skaidri definējot turpmākos valsts noteiktos spēles noteikumus. Pretējā gadījumā var sanākt, ka it kā konkurences attīstības vārdā cietīs patērētājs, kuram var nākties piedzīvot šoku – negaidītu vadošo operatoru piedāvāto pakalpojumu kvalitātes kritumu, kas saistīts ar resursu nepieciešamajām investīcijām trūkumu, un cenu kāpumu to kompensēšanai.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.