Nedēļas TOP 5: Muzikālā „nevīzija”, šāvēji un pārnācēji

Caur muzikālu prizmu un tiesas zāles peripetijām aizvadīta pagājusī nedēļa. Draudzīgais kontinents dziesmu arēnā mūs atkal nesaprata, bet galu galā – viens gads vairāk vai mazāk neko nenozīmē. Toties uz aktīvās puspolitiskās scēnas atgriezās kādu laiku neredzēti caurkritēji.

Atkal laikam nesaprata...

Baku izskanējis kārtējais ikgadējais Eirovīzijas „politiskais” dziesmu konkurss, kura fināls ne pirmo gadu aizvadīts bez Latvijas pārstāvjiem. Neskatoties uz pieņemamu dziesmu un sniegumu, mūsu dziedātāja Anmary bija spiesta apstāties pusceļā un samierināties ar vietu aiz finālistu latiņas. Pēc šīs neveiksmes virkne lietpratēju paguva izgāzt sašutuma straumes kā medijos, tā arī sociālajos tīklos, kritizējot kā tērpa izvēli, tā arī pārmēru primitīvu skatuves „šovu” un priekšnesuma režiju kopumā, rosinot pat atsevišķām personālijām „sadot pa galvu”, bet vietējais pasākuma producents, kas zina, sajūtot sevi kā potenciālo „bietē bliezēju” upuri, atstāja augsto posteni.

Atliek tikai lieku reizi aizdomāties – vai šo paseno dziesmu festivālu neuztveram pārāk nopietni un vai vēl ilgi „Eiropa mūs nesapratīs”?

„Popkorna pistoļvīrs” – aiz restēm

Rīgas apgabaltiesā tika nolasīts spriedums kādā visai „skaļā” lietā, un saskaņā ar to juristam un brīvākas ieroču pieejamības atbalstītājam Nikolajam Zikovam par cilvēka nonāvēšanu kinoteātrī pēc konflikta saistībā ar pārāk skaļu saldumu graušanu piespriesti 17 gadi „attālā vietā” ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli.

Pats apsūdzētais, kuru ekspertīze atzinusi par daļēji pieskaitāmu un kuram pilnīgi legāli piederēja trīs šaujamieroči, gan bija citās domās nekā apsūdzība un aicināja tiesu atzīt sevi par nevainīgu, taisnojoties, ka četri šāvieni bijusi „tikai pašaizsardzība”. Zikovs, uz kura sirdsapziņas jau ir viena apšaubāma vicināšanās ar šaujamo, paziņoja, ka ir miermīlīgs un pozitīvs cilvēks, tikai viņam vienkārši „nav paveicies”, un kinoteātrī pie viņa atnācis „ļaunais liktenis” upura veidolā.

Ticamākais, juridiskie cīniņi nebūt vēl nav galā – aizstāvība jau paziņojusi, ka bargo spriedumu pārsūdzēs.

Štokijs „atgriezies, lai strādātu”

Savdabīgu „atgriešanos apritē” piedzīvoja bijušais dažādu jomu ministrs un pēkšņi sociāldemokrātijas idejas atbalstīt gatavais Aigars Štokenbergs, kurš mistiskā kārtā pēkšņi kļuva par piemērotāko personāliju iecelšanai „Pasažieru vilciena” valdē jauno vilcienu iepirkuma sakārtošanai tā, lai nekvalitatīva līguma dēļ gar degunu neaizietu Eiropas atvēlētie 100 miljoni latu.

Toties visai uzjautrinošs ir satiksmes jomas pārraugu skaidrojums par amatpersonu izvēles kritērijiem. Satiksmes ministra birojā norādīts uz neesošu „datu bāzi”, kurā smelta informācija par lietpratīgajiem līdzpilsoņiem, un arī politiskajai piederībai neesot nekāda nozīme, bet attiecībā uz „Štokiju” pat norādīts kā uz „sevi labi parādījušu uzņēmēju un valsts amatpersonu”, neskatoties uz to, ka eksministrs bijis iesaistīts visai pretrunīgi vērtējamos darījumos un arī, būdams ministra amatā, ar sevišķiem nopelniem īpaši izcēlies.

Ziņas pa dārgo

Jaunumu noklausīšanās radio var izmaksāt ļoti dārgi, īpaši tad, ja „trokšņu kasti” laikus nepagūst izslēgt – par to pārliecinājušies kāda neliela veikala īpašnieki un personāls, kad policija, atrodoties „uzdevumu augstumos”, pamanījās novaktēt mirkli, kad pēc ziņu pārraides veikalā tālraidis atstāts skanam, un piesprieda administratīvo sodu 500 latu apmērā. Bez tam „likumsargi” pamanījušies protokolā iekļaut norādes ne tikai uz autortiesību, bet arī citiem pārkāpumiem, turklāt saputrojušies ar protokolu aizpildīšanas lietām.

Ar skumju humoru laikam sevi varam mierināt ar domu, ka uz ielām jebkurā Rīgas vietā valda ideāla kārtība, ja reiz uniformēti brašuļi gatavi teju ar stetoskopu taustīties gar ārsienām, lai izpildītu absurda normatīvā akta kontroli un piespriestu maksimāli brangus sodus. Kontekstā ar līdzīgiem gadījumiem var vien jautāt – vai vēl jāšaubās, ka policijai interese sodīt ir proporcionāla paša soda lielumam?

Šāvieni arī Somijā

Šaujamieroču izlādēšana mierīgo iedzīvotāju virzienā notiek ne vien tālajā Amerikā vai Latvijas kinoteātrī, bet arī vēsajā un lēnīgajā Somijā, kur Hivinkes pilsētā naktī uz sestdienu kāds astoņpadsmitgadīgs jaunietis par piemērotāko izklaides veidu izvēlējies uzrāpties uz restorāna jumta un atklāt uguni uz lejā esošajiem ļaudīm.

Apšaudes „bilance” nav iepriecinoša – nogalināti divi un ievainoti septiņi cilvēki, turklāt ievainojumus guvusi gan policiste, gan vietējās beisbola komandas dalībnieki. Kamuflāžas tērpā ģērbtais šāvējs ar diviem ieročiem arsenālā pēc vairākām stundām aizturēts, turklāt policistiem viņš nekādu pretestību nav izrādījis.