10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Vairāk nekā trešdaļa (38%) aptaujāto pirms izvēles veikšanas par studijām konsultējas ar ģimeni, savukārt 32% lēmumu par studiju virziena izvēli pieņem paši. Vienlīdz bieži (11%) tiek ņemts vērā draugu un skolotāju vai pasniedzēju viedoklis, bet tikai 8% jauniešu meklē iespēju par savu izvēli konsultēties ar potenciālo darba devēju, liecina Rīgas Brīvostas pārvaldes rīkotā ikgadējā skolēnu / studentu zinātnisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros veiktā jauniešu aptauja.
Bieži vien studiju virziena un mācību iestādes izvēli nosaka arī praktiski apsvērumi. Vairāk nekā pusei respondentu (60%) būtisku nozīmi ieņem budžeta vietu pieejamība. Arī dzīvesvieta ir svarīgs apsvērums, kuru lēmuma pieņemšanas brīdī ņem vērā 56% aptaujāto. Interesanti, ka vairums (70%) aptaujāto uzskata, ka studijas vēlams uzsākt uzreiz pēc vidusskolas izglītības iegūšanas.
Gadu gaitā studentu iespējas celt savu izglītības līmeni un paplašināt redzesloku arī ārpus studijām ir kļuvušas ļoti plašas. Kā liecina aptaujas rezultāti, 80% aptaujāto būtu gatavi gūt pieredzi izvēlētajā profesijā bezmaksas praksē. Savukārt 24% jaunieši ir piedalījušies dažādu organizāciju, valsts iestāžu un uzņēmumu rīkotajos konkursos, izmantojot iespēju ne tikai celt zināšanu līmeni, pieslīpēt prezentācijas prasmes, aizstāvēt savas idejas nozares līderu priekšā, bet arī iegūt mācību stipendijas un citas vērtīgas balvas. Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto papildu studijām nav pilnveidojuši savas zināšanas izvēlētajā nozarē, piedaloties konkursos, kas saistīti ar izvēlēto profesiju, taču labprāt to pamēģinātu, ja tāda iespēja rastos. Tikai 20% aptaujāto šis aspekts nešķiet būtisks, jo nesaredz ieguvumus.
Teju 74% Latvijas jauniešu plāno strādāt profesijā atbilstoši iegūtajai izglītībai. “Studijas Transporta un sakaru institūtā es izvēlējos balstoties uz “ieliktajiem” pamatiem” Jūrskolā. Izlēmu mācīties par ostas darbību un savu profesiju saistīt ar kravām, ostu un kuģiem. Izvēlētā profesija mani ļoti interesē un savu nākotni visnotaļ saistīšu ar to. Kā jau katram studentam ir darbiņš, kur strādāt papildus mācībām, bet kad viss būs apgūts, protams, došos sev iegūtās un atbilstošās darba vietas meklējumos,” pārliecināta studentu konkursa “Osta pilsētai 2015” uzvarētāja Zane Narnicka.
Visbiežāk (60%) studiju virziena izvēle tiek balstīta uz patiesu interesi par profesiju, 20% aptaujāto kā svarīgu apsvērumu min izvēlētā virziena saistību ar mācību priekšmetiem, kas skolā labi padevušies. Tikai pēc tam kā arguments minēts potenciālais atalgojums profesijā (11%), bet 9% savu izvēli balstījuši uz draugu un paziņu ieteikumiem.
Aptauja konkursa “Osta pilsētai” ietvaros tika veikta februāra un marta mēnešos interneta vidē un tajā piedalījās 397 respondenti no visas Latvijas.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.