Svarīgākais, ko par finansēm nemāca skolā

Latvijā jau vairākas desmitgades skolu programmās ir iekļauts mācību priekšmets, kas pievēršas ekonomikai un biznesa pamatiem. Varētu domāt, ka rezultātā jauniešu izpratne par personīgā budžeta veidošanu, naudas plūsmu un uzkrājumiem ir augstā līmenī? Diemžēl realitāte ir savādāka. Mēs redzam, ka aizvien populārāki kļūst dažādi īstermiņa aizdevumi, kredīti internetā un kredītkartes. Tas iezīmē banku dominances norietu, bet no otras puses arī parāda izglītības sistēmas fundamentālus trūkumus. 

Mācības dzīvei, nevis skolai

Pašreizējā izglītības sistēma lielā mērā ir veidota, lai radītu sistēmas kalpus – cilvēkus, kas pakļaujas valdošajai varai un uzticas tās lēmumiem. Diemžēl 21. gs aizvien lielāku ietekmi gūst dažādas pārnacionālas organizācijas un finanšu institūcijas. Rezultātā veidojas pasaule, kur ir viegli būt patērētājam, bet grūti pastāvīgi domājošai būtnei. Viens no risinājumiem, kā pretoties šai ietekmei ir jau skolā iedot prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas izvērtētu lēmumu pieņemšanai.

Tā vietā, lai mācītu abstraktus matemātikas uzdevumus un ar reālo dzīvi nesaistītus teksta uzdevumus, būtu jārisina problēmas, kas skar daudzus Latvijas iedzīvotājus. Apdrošināšanas, finanšu, pensiju 2. un 3. līmeņa plānu izpēte un izdevīguma analīze ir tikai viens no šādiem reālas dzīves uzdevumiem. Izpildot šo uzdevumu, daudziem Latvijas skolēniem un sevišķi pieaugušajiem būtiski mainītos izpratne par pastāvošo lietu kārtību. Izprotot, ka jebkurš aizdevumu veids ir paredzēts noteiktām vajadzībām un ir izdevīgs tikai noteiktam cilvēku lokam, neskaitot kredītiestādes, arī pieņemtie lēmumi savā dzīvē būtu atšķirīgi. Šobrīd Latviju ir pametuši vairāki simti tūkstoši tautiešu, kas pieņēma kļūdainus lēmumus, paņēma mājokļa kredītu un vēlāk visu zaudēja. No tā būtu bijis iespējams izvairīties, ja valsts vairāk iejauktos kreditēšanas tirgū, bet iedzīvotāji izprastu reālo tirgus situāciju.

Pašreizējos apstākļos skolā var apgūt milzīgu faktu daudzumu, kas tiek aizmirsti jau pāris nedēļas vai mēnešus pēc to iekalšanas. Tiek veidoti cilvēki, kas atceras vēsturiskus notikumus, bet nespēj mācīties no vēstures. Spēja praktiski pielietot iegūtās zināšanas nerodas pati no sevis. Tā ir jāapgūst skolā, darbā vai pastāvīgi. Lielākos panākumus dzīvē visbiežāk gūst cilvēki, kas nav bijuši teicamnieki savās klasēs, bet ir spējīgi organizēt savu darbu un citus cilvēkus, atrast iespējas tur, kur citi tās neredz. Nākotnes izglītībai ir jāorientējas uz katra indivīda dabīgo talantu attīstīšanu, jo tikai, darot darbu, kas tiešām patīk un atbilst spējām var realizēt savu patieso potenciālu un ieguvēji ir visi.

Par velti ir tikai siers peļu slazdā

Ja kaut kas izskatās pārāk labs, lai būtu patiesība, tad tā, visticamāk, arī ir. Bankas Baltija gadījums šķiet bija viens no visspilgtākajiem, jo tur tika solīta atdeve vairāk kā 100% gadā. Vēlāk atklājās, ka tā ir piramīdas shēma, kurā nākamie ieguldītāji nodrošina iepriekšējo noguldītāju peļņu. Viss ir labi, līdz brīdim, kamēr neizveidojas kritiskā masa un jaunpienācēji vairs nespēj nodrošināt solīto peļņu. Situāciju parasti vēl vairāk pasliktina tas, ka šādu shēmu veidotāji cenšas daļu no noguldītās naudas paturēt sev.

Latvijas iestāšanās ES un tagad arī OECD ir būtiski samazinājusi piramīdas shēmu veidošanas iespējas. Šobrīd lielāko risku Latvijas iedzīvotājiem mēdz radīt nepārdomāta aizņemšanās. Jau atkal tas ir saistīts ar nepietiekamu izglītības līmeni, taču visā nevar vainot tikai izglītību. Katrs pats ir atbildīgs par kritiskās domāšanas attīstību un rezultātā katrs pats ir savas laimes kalējs. Viens no aizdevumu veidiem, kas rada vienu no lielākajiem riskiem ir īstermiņa aizdevumi, kur gada procentu likme mēdz pārsniegt 100%. Īstermiņā uz dažām dienām vai mēnesi šis finanšu pakalpojums var būt noderīgs, taču tikai pie nosacījuma, ka netiek kavēta parāda atmaksa. Viens no populārākajiem veidiem kā piesaistīt jaunus aizņēmējus ir reklamēt aizņemšanos bez procentiem un komisijas maksas. Reizēm par bezmaksas aizdevumiem dēvētie bezprocentu krediti piedāvā saņemt aizdevumu uz vienu mēnesi un atmaksāt, cik paņemts. Tas skan ļoti vilinoši, taču ir cilvēki, kas aizņemas impulsīvi, iztērē naudu un, kad pienāk laiks atmaksāt, aizņemas citā vietā, lai segtu vecos parādus. Skaidrs, ka šāda pieeja agri vai vēlu noved pie nepatikšanām un var nākties maksāt soda naudu, sastapties ar parādu piedzinējiem un tiesu. Apdomīgajiem un izglītotajiem šādas briesmas, lielākoties, nedraud, jo pirms kredīta izvēles tiek rūpīgi vērtētas izmaksas un privātā maksātspēja.

Latvijas likumi nosaka, ka kreditoriem ir pienākums vērtēt klientu atbilstību aizdevuma saņemšanai un tas arī tiek darīts. Likumi tomēr arī pieļauj situāciju, kad kredītdevēji var paļauties uz klientu godaprātu. Rezultātā atsevišķos gadījumos aizdevumu var saņemt arī cilvēki, kam to reāli nevar atļauties, ir negodīgi un paši nesaprot. Par laimi situācija pamazām uzlabojas un naudas aizdevēji saprot, ka slikto klientu apkalpošana ir dārgāka nekā sākotnēji tas var šķist un kredīti tiek atteikti situācijās, kad rodas šaubas par klienta maksātspēju. Vēl pirms 5 gadiem saņemt aizdevumu internetā varēja praktiski ikviens, taču šobrīd kritēriji ir stingrāki. Varam secināt, ka šāda kredītiestāžu rīcība ir saistīta ar valsts likumiem, vēlmi nopelnīt vairāk. Indivīda kritiskā domāšana šajā brīdī atkāpjas, jo situācijās, kad steidzami vajag naudu arī labi izglītotie un ar pastāvīgu domāšanu apveltītie var izlemt, ka aizņemšanās ir labs risinājums. Lai šādus cilvēkus pasargātu pašus no sevis, aizdevējiem būtu par pienākumu jāuzliek katra klienta maksātspējas izvērtēšana, vismaz līdz brīdim, kamēr mainās cilvēka daba.