RezervesDALAS24.lv

Nauda un vara / Skats

Vecus zirgus pajāja, asti sev pacēla. Ko tālāk?

Vecus zirgus pajāja, asti sev pacēla. Ko tālāk?
Foto: LETA.
Armands Jēgermanis · 29.05.2012. 00:20

„Sabiedrības atbalsts parlamenta un valdības darbam uzliek papildu pienākumu Saeimai šo uzticības pieaugumu attaisnot!” – uzminiet nu, kas nācis klajā ar tik jauku domu graudu!

 

Taisnība tiem, kuri minēja, ka nelielu prieciņu par it kā esošo sabiedrības atbalsta pieaugumu izplatītajā paziņojumā pauduši partijas „Vienotība” Saeimas frakcijas deputāti, turklāt teju vai jūsmojot, ka 11.Saeimas laikā gandrīz trīskāršojusies sabiedrības uzticība Saeimai un valdībai (attiecīgi - 25% valdībai un 20% parlamentam). Pēc šo viedo un ar skaitļiem operēt protošo prātu domām, tas liecinot par Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts attīstību un sabiedrības politisku briedumu.

 

„Sabiedrības atbalsts nav pašsaprotams, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi iegūto uzticību attaisnot, turpinot veiksmīgi uzsāktos darbus,” deklarē minētā partija, izsakot cerību, ka līdz ar pārdomātu, valsts interesēs balstītu lēmumu pieņemšanu augs arī sabiedrības atbalsts un līdzdarbošanās, ar to saprotot ne jau aktīvu sabiedrības iesaistīšanos diskusijās, bet gan… uzņēmumu līdzdalību eksporta „audzēšanā”.

 

Dubultmorāles un salmu kulšanas citadele nav spējusi izdomāt neko oriģinālāku, kā pajāt vecus zirgus, atgremojot uz klanīšanos starptautiskajiem naudasmaisiem allaž gatavā Briseles „laimes lāča” apmierinātos rūcienus par strauji augošu ekonomiku un stiķējot kopā procentu lauskas, kas palēnām sākušas veidoties pēc ekonomiskās krišanas un dažu sāpīgu vietu atsišanas. Redzams, aizmirsušies ir ne tikai aiz statistikas sausajām anālēm kā aizbraucošu aviopasažieru vienības palikušie cilvēki, aizmirsušies arī meli par pensiju „negriešanu” un agrāk pašu lamātā prakse ar savējo bīdīšana augstos amatos...

 

Redzams, vara elektorātu joprojām uzskata par tādu pašu aunu baru, kā t.s. „oligarhu koalīcija” – sak, atmiņa taču viņiem tikpat īsa, kā vienmēr. Neatcerēsies šie īsatminīgie pamuļķīši ne to, kā viens no tuvu stāvošiem līdzskrējējiem pamanījās paša firmas līzinga saistības pārlikt uz valsts maku, ne to, kā premjers savu padomnieku rindās iebīdīja ģimenes biznesa partneri, ne to, kā ministru krēslos tika salikti vai visi iespējamie kristovski, kampari, štokenbergi un citi interesanti tipāži, kuriem primārais bija tikt vienalga, kādā amatā, neatkarīgi no sajēgas par pārraugāmo jomu...

 

Tāpat, pēc šo politisko haltūristu domām, sabiedrība drīz aizmirsīs, aiz kāda miglas plīvura tika noorganizēta caurbiruša „savējā” ielikšana pie milzu iepirkuma „sakārtošanas”, un visi meli un izlikšanās šķitīs pavisam nevainīgi kā vakara pasaciņas... Bet tad jau atkal tuvosies vēlēšanas, sāksies kārtējā batonspraušanas kampaņa, un likmes palikšanai pie varas izrādīsies visai augstas. Līdz tam varbūt pat multiministram, kuram Kristovskis uzvārdā, būs izdevies iemācīties, ar ko PVN atšķiras no apgrozījuma nodokļa...

 

Pateicoties straujajai ekonomikas attīstībai, Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas šobrīd var atļauties nodokļu samazināšanu, gavilē politiķi. Gluži kā pastāstā par pustukšajām un puspilnajām glāzēm. Ja nodokļus uzskrūvē kosmiskos augstumos, to pazemināšana ir laika jautājums, arī to nu izcili „kompetentajiem” politikāņiem vajadzētu apjēgt.

 

Bet tagad, kad veci zirgi pajāti, sava aste saslieta pietiekami augstu, atliek vien gaidīt, kādus brīnumus sagaidīsim nākamreiz, kad, ticamākais, atkal nāksies atzīt, ka prombraucēju straumes nav apsīkušas, bet lielie it kā izaugsmes rādītāji bijis vien veikls skaitļu burbulis, kas no laika gala izklausījies pārāk labi, lai būtu patiesi. Turklāt nekas neliecina, ka šie varas nesēji spēj piepildīt pašu uzburto ilūziju.

 

Kas zina, politisko un godkāres izsalkumu „Vienotībai” tad nāksies remdēt ar pašus simbolizējošajiem zaļajiem āboliem. Bet pārmērīga šādu produktu patērēšana, zinām, ar ko var beigties...