Pērn dubultojies LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums
11:05Vai ekonomika atkal draud pārkarst? (2)
13:32Kickstarter – darbības principi un latviešu veiksmes stāsti
16:14Rihards Kols iesniedzis priekšlikumu darba sludinājumā norādīt atalgojumu
16:12Noslēgusies pāreja uz “Circle K” zīmolu
Pēdējo gadu laikā pieliktas lielas pūles, lai Latvijā attīstītu restorānu kultūru. Piemēram, tika un arī šobrīd tiek rīkoti pasākumi, kas vērsti uz cilvēku iepazīstināšanu ar vietējo restorānu piedāvājumu, lai izkliedētu mītu par to, ka ēst ārpus mājām ir ļoti dārgi. Diemžēl izejvielu sadārdzinājums un tā rezultātā prognozējamais cenu kāpums var pārvilkt svītru pāri daudzām restorānu popularizēšanas iniciatīvām.
Saglabāt cenu pašreizējā līmenī uz nenoteiktu laiku uzņēmēji sabiedriskās ēdināšanas nozarē var, tikai samazinot izmaksas, kas automātiski atsaucas uz restorānu ienākumiem un iespējām piedalīties arī šādās restorānu kultūru veidojošās iniciatīvās. Kad godīgais uzņēmējs savas izmaksas ir samazinājis līdz minimumam, viņam nav citas iespējas izdzīvot, kā vien pacelt cenas vai pāriet "ēnu ekonomikas" pusē.
Izslēdzot pāriešanu “ēnu ekonomikas” pusē, no cenu celšanas visvairāk cietīs godīgie uzņēmēji. Viņi būs spiesti vai nu samazināt izmaksas, atsakoties no pārbaudītiem piegādātājiem vai kvalificētiem darbiniekiem, tādējādi graujot sava piedāvājuma kvalitāti, vai nu pacelt cenas – abos gadījumos nostādot sevi neizdevīgā pozīcijā pret “ēnu ekonomikas” sektoru, ar kuru jākonkurē nevienlīdzīgās pozīcijās.
Ņemot vērā, ka pirktspēja ir ierobežota, uz doto brīdi nevaram proporcionāli pacelt arī mūsu cenas, tāpēc ienākumi samazinās. Taču ar laiku, lai izdzīvotu šī brīža tirgus apstākļos, cenu celšana būs neizbēgama. Paredzu, ka optimismam nav pamata, un cilvēki izvēlēsies ēst ārpus mājas arvien retāk vai tērēt mazāk.
Ēdienkartē noteiktā cena ir konkrēts skaitlis un tās izmaiņām vidējam restorāna viesim ir daudz vieglāk izsekot nekā, piemēram, iepirkto izejvielu kvalitātes izmaiņām. Šeit ir jāsaprot, ka kvalitāte nebeidzas ar svaigumu un garšu, liela nozīme ir arī produkta ražošanas procesam, izcelsmei. To novērtēt un par to uzņemties atbildību var tikai restorāna īpašnieks.
Lai gan cenas nozarē, visticamāk, celsies pakāpeniski, lai pārāk straujais kāpums nesekmētu viesu protestu, ņemot vērā, ka kvalitāti tās plašākajā nozīmē novērtēt nemaz nav tik viegli, visdrīzāk, ka vidējais viesis cenu celšanu uzņems saasinātāk nekā maltītes kvalitātes zudumu. Protams, pie nosacījuma, ka viņam pasniegtais produkts ir svaigs un subjektīvi gards.
Noteikti nevaru atbildēt par visiem uzņēmējiem, bet mūsu restorānā uz kvalitātes rēķina nekad netaupām. Ņemot vērā, ka cenas ceļ nevis viens vai divi konkrēti uzņēmēji, bet gan piegādātāji kopumā, šobrīd mūsu izvēle ir palikt uzticīgiem pārbaudītām vērtībām un akli nemesties lētākās alternatīvas meklējumos, jo, kā zināms, skopais maksā divreiz. Taču mums jārēķinās ar vidējā klienta reakciju. Tajā pat laikā zināmu optimismu ievieš tūristu skaita pieaugums, it īpaši no Skandināvijas valstīm. Starptautiskā mērogā mūsu restorānu cenas ir konkurētspējīgas, kas ļauj cerēt uz vietējā pieprasījuma krituma seku minimizēšanu.
Jeļena Kašina, Restorāna "Aqua Luna” līdzīpašniece
Pēdējo mēnešu laikā plašsaziņas līdzekļos aktualizēta tēma par bisfenola kaitīgumu, tā negatīvo ietekmi uz veselību, kas var rasties, lietojot vienu vai otru pudelēs pildīto ūdeni. Cilvēku rūpes par savu veselību nav nekas nosodāms, taču gandrīz 60 gadus šī viela nevienam nekaitēja, taču tiklīdz viens no dzeramā ūdens ražotājiem Latvijā izlēma paplašināt savas pozīcijas tirgū, uzvirmoja sašutuma vilnis, kas sniedzās līdz pat iniciatīvai portālā manabalss.lv.
Kopš 2000. gada rīdzinieku skaits sarucis par 121 tūkstoti no 762 443 līdz 641 481 šā gada sākumā, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) publicētie eksperimentālās ģeotelpiskās statistikas1 dati par Rīgas 58 apkaimēm.
Populārākais darījumu braucienu galamērķis ceļojumu aģentūras “Latvia Tours” klientu vidū šogad pārliecinoši bijusi Beļģijas galvaspilsēta Brisele, kurp darba darīšanās 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāji devušies 816 reizes.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
“Rigvir” holdinga uzņēmums, medikamenta “RIGVIR” ražotājs - SIA “LATIMA” saņēmis WIPO Uzņēmuma intelektuālā īpašuma apbalvojumu (WIPO Enterprise Trophy).
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.