Attieksme pret iespēju mazināt vēža slimības ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema

Oktobri daudzviet pasaulē aizvada kā Krūts veselības mēnesi. Arī Latvijā jautājumiem par to regulāri tiek pievērsta uzmanība. Tomēr joprojām saslimšanas gadījumu apjoms ir milzīgs. Katru gadu tiek atklāti apmēram 11 000 vēža saslimšanas gadījumi, un sieviešu vecuma grupā 35-64 gadi biežākā onkoloģiskā saslimšana ir piena dziedzera vēzis. Šī diagnoze ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis attiecīgajā vecuma grupā. 

“Diemžēl tas lielā mērā ir jautājums par pašu cilvēku attieksmi pret savu veselību, un tā Latvijā ir vieglprātīga. Piemēram, tikai 30% sieviešu atsaucas aicinājumam bez maksas apmeklēt valsts apmaksātos onkoloģiskos izmeklējumus. Tajā skaitā zema ir arī attieksme pret iespēju mazināt nopietnas slimības ielaistās stadijās, kad palīdzība, diemžēl, bieži ir mazefektīva. Joprojām ap 35% krūts vēža gadījumu tiek atklāti 3-4 stadijā,” uzsver Ingrīda Circene, galvenā ginekoloģijas ārste SIA “Dziedniecība”, MFD Veselības grupā, kas kopā ar “Euroaptieku”, ziedot.lv un citām organizācijām pašlaik īsteno atbalsta pasākumus sievietēm, kuras skāris krūts vēzis.

Ingrīda Circene atgādina, ka krūts vēzis attīstās krūts audos un pirmajās stadijās visbiežāk nekādu sevišķu simptomu nav, tādēļ krūšu kontrole jāveic mērķtiecīgi, pirms radušās jebkādas sūdzības. “Diemžēl krūts vēža skrīninga jomā Latvija ierindojas 3. vietā no beigām OECD valstu vidū – aiz mums ir Čīle un Meksika,” uzsver ārste.

Izmeklējumu mērķis ir pēc iespējas ātrāk konstatēt izmaiņas ķermenī. Ja sieviete veidojumu atrod nejauši, tad tā izmēri visdrīzāk ir jau 3-3,5 cm vai vairāk. Ja sieviete regulāri katru mēnesi veic pašizmeklēšanu, veidojumus var konstatēt jau ap 2 cm diametrā. Savukārt, lai veidojumus atrastu vēl ātrāk, tiek veikta mamogrāfija. Veicot pirmreizēju nejaušu mamogrāfiju, veidojuma izmērs vidēji ir ap 1,5 cm, bet, veicot to pašu izmeklējumu kā ikgadēju skrīningu, veidojumu var atrast jau, sākot no 1 cm diametra.

Ingrīda Circene atgādina svarīgākos principus, kas būtu jāievēro katrai sievietei:

-       Krūšu pašizmeklēšanu ir vērts sākt jau no 20 gadu vecuma, un tā jāveic regulāri – reizi mēnesī.

-       Ja tiek konstatētas jebkādas audu blīvuma izmaiņas, iespējami veidojumi, izdalījumi no krūts gala, ādas vai krūts gala izmaiņas, tajā pašā dienā ir jāpiesakās vizītei pie ārsta, un šo gājienu uz klīniku nekādu iemeslu dēļ nedrīkst atcelt, arī tad, ja konstatētās pazīmes pēkšņi pazudušas.

-       35-40 gados veikt pirmo mamogrāfiju, bet 40-50 gadu vecumā mamogrāfiju ir vēlams veikt katru otro gadu.

-       Nevajag ignorēt no Nacionālais veselības dienesta saņemto uzaicinājuma vēstuli uz mamogrāfijas veikšanu. To organizē un apmaksā valsts katru gadu sievietēm, kurām šajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66 un 68 gadi. Vizīti mamogrāfijas veikšanai ieteicams pieteikt jau tajā dienā, kad uzaicinājuma vēstule saņemta, jo papīriem ir tieksme pazust, bet to, kas nav acu priekšā, var viegli aizmirst.

Savukārt tām sievietēm, kuras ir saskārušās ar diagnozi krūts vēzis, Ingrīda Circene aicina atbildīgi izturēties pret ārstēšanas procesu, precīzi pildīt sava ārstējošā ārsta  norādījumus, noteikti izmantot palīdzību, t.sk. psiholoģisko atbalstu, ko piedāvā nevalstiskās organizācijas, kā arī akli nesekot dažādiem mītiem – mušmires vēzi neārstē, bet valsts kompensējamie medikamenti ir iegādājami visās aptiekās, nevis tikai kādās konkrētās. “Neizglītotība un dažādi maldi diemžēl joprojām ir izplatīti sabiedrībā, un tieši smagu slimību diagnozes gadījumos tas var novest pie traģiska rezultāta vai būtiski apgrūtināt ārstniecības procesu. Taču tādā situācijā ir svarīgi, ka pacients kritiski izvērtē informāciju, ko tas saņem,” uzsver ārste.

Valsts apmaksāts skrīnings onkoloģiskajām saslimšanām Latvijā ir pieejams kopš 2009. gada. Krūšu mamogrāfiju valsts apmaksātas programmas ietvaros ir iespēja veikt 50-69 gadu vecām sievietēm. MFD Veselības grupa mamogrāfijas izmeklējumu ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli vai nosūtījumu no ginekologa vai ģimenes ārsta piedāvā veikt 6 vietās Rīgā un rīko arī izbraukumus ar MFD Diagnostikas mobilajiem busiņiem pa Latvijas reģioniem. Tāpat MFD doktorātā Ziepniekkalnā īpaši izveidotā kabinetā ir pieejama arī bezmaksas vecmātes konsultācija. Vairāk informācijas: http://www.mfd.lv/mfd-mobila-diagnostika.