10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Ciniski sakot, laikam vispareizāk Saeimas svaigi atbalstīto Fiskālās disciplīnas līgumu būtu pielīdzināt nāvei. Ne tāpēc, ka tas kļūs par giljotīnu Latvijas trauslajam kaklam, bet gan tādēļ, ka daudzi no tā paniski baidās, bet neviens (izņemot atsevišķus izredzētos) to nav redzējis.
Un, kamēr šis dokuments norakts tādā slepenībā, ka par tā saturu pilnīga priekšstata, ticamākais, nav pat vairumam tā atbalstītāju, kas savu rīcību balsojumos regulāri pamato ar „frakcijas disciplīnu”, apmierinās ar „Briseles grāmatveža” skaidrojumiem un solītām vai paredzamām dividendēm politiskajā tirgū, nebūs iespējams loģiski secināt, cik labvēlīga vai kaitējoša Latvijai ir tā atbalstīšana.
Pagaidām publiskajā telpā racionālu skaidrojumu vietā ir tikai divu viedokļu sadursmes – piekritēji ar premjeru Valdi Dombrovski priekšgalā skandē, ka līguma ratifikācija ir svarīgs signāls ES un starptautiskajiem finanšu tirgiem par Latvijas pionierisku gatavību ievērot finanšu disciplīnu, rūpēties par ilgtspējīgu izaugsmi, saglabāt patīkamu kredītreitingu un kuļ visus jau ierastos „blablabla” salmus.
Turpretī noliedzēji, kuru frontē nepagurusi raujas publiskajā telpā tik aktīvā „zaļā” Iveta Grigule, biedē teju ar padomiskas diktatūras atgriešanos un galveno lēmumu deleģēšanu no Rīgas uz Briseli, kas esot teju ekvivalents suverenitātes zaudēšanai.
Bet šajā punktā atliek vien apsveikt ar pamošanos no letarģiska miega un aicināt visus par suverenitāti satraukušos ielūkoties gadus desmit senā vēsturē, kad bijām ceļā uz pievienošanos „Briseles impērijai”. Par vēlu! Pateicoties tautas vairākuma balsojumā paustajai vēlmei, jau gadus astoņus šis tauko liekēžu kantoris mūsu dzīves diktē tā, ka maz neliekas – sākot ar fondu naudas iepludināšanu, izsmieklu, ko nekautrējas nosaukt par subsīdijām zemniekiem, vai pārkāpuma procedūrām un beidzot ar tauku saturu pienā un liegumu izmantot sasienamās auklas bērnu jaku ražotājiem.
Kādēļ tolaik šie aktīvisti sēdēja malā un nebrēca, ka, lūk, Latvija uz barikādēm izcīnīto brīvību vēlas vieglu roku atdot eirokrātiem, kuri nu komandēs, cik līkus gurķus ēst un kā aizdarīt virsjakas vai, kas zina, aizpogāt bikses! Kāpēc toreiz izlikās „neredzam” un „nezinām”, kādas saistības nozīmē ietīšanās zilajā karogā, kā rīklē sprūstošu kumosu paciešot nodokļu celšanu (jo Brisele tā liek!) un pametot zem vilciena cukura rūpniecību? Kāpēc lai kāds ticētu patreizējam „pseidosatraukumam”, vēl jo vairāk tādēļ, ka, piemēram, minētā Grigules kundze, par spīti dedzīgajam ratifikācijas noliegumam, balsojumā izvēlējusies mīkstmiesīgo iespēju atturēties?
Viena no saistībām, ko, spriežot pēc lietpratēju klāstītā, uzņēmušās līgumu parakstījušās valstis, ir apņemšanās pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu, pretējā gadījumā riskējot izpelnīties smagas soda sankcijas. Atskatoties dažus gadus senā vēsturē, sauktā arī par „trekno gadu laiku”, varam secināt, ka tieši uzkrājumu neveidošana lielā mērā Latviju noveda tajā bedrē, no kuras, ja paveiksies, relatīvi neilgā laikā arī izkārpīsimies. Un, ja reiz paši par nebaltām dienām nedomājām, tad nu nāksies to darīt, tikai jau „brīvprātīgi piespiedu kārtā”. Sak, ja nelīdz burkāns, līdzēs pātaga.
No šī skatupunkta minētās saistības vērtējamas tikai pozitīvi, un atliek vien ar pašironiju kārtējo reizi secināt, ka bez kaklakungiem un komandētājiem iztikt nekādi nevaram. Vai tas būtu kremlis padomijas laikā vai Briseles „spoks” ar Fiskālās disciplīnas līgumu kabatā tagad. Bet, ja reiz Latvijai ar vadoņu lēmumiem nolemts vilku barā dzīvot, tad atliek vien gaudot līdzi un vismaz pacensties nekļūt par piesmejamu vilceni...
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.