10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Veiksmes stāsti
Radošu cilvēku darbi tiek ierindoti to lietu sarakstā, ar kurām Latvija lepojas un kas jāvirza kā eksporta preces. Tam piekrīt arī creativelatvia.com direktore Līga Bizune, kura izveidojusi pirmo modes dizaineru interneta veikalu Latvijā.
Par izaicinājumiem, sadarbojoties ar Latvijas modes māksliniekiem, un interneta veikalu biznesa perspektīvām viņa gatava pastāstīt arī KRUSTTEVS.COM lasītājiem.
Ar māksliniekiem nekad nav viegli
creativelatvia.com darbību sācis pirms diviem gadiem, kaut arī ideja par interneta veikalu, kurā vienkopus varēs iegādāties dažādus Latvijas modes mākslinieku radītos darbus, Līgai radusies krietni senāk.
„Esmu Latvijas modes patriote un vienmēr esmu par to interesējusies. Gribēju, lai mūsu mākslinieku darinātos darbus var iegādāties ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, tādēļ arī dzima ideja pašai par savu biznesu,” stāsta L.Bizune.
Tiesa, iepriekš Rīgas ielās un lielveikalos bija redzēti daži modes mākslinieku veikaliņi, bet iespēja vienā veikalā iegādāties vairāku dizaineru apģērbus bija niecīga. Esošie veikali bija masveidā koncentrēti Rīgā, bet tas liedza produkciju ērti iegādāties citās Latvijas pilsētās vai ārzemēs dzīvojošajiem. Tas nostiprināja pārliecību, ka vajadzīgs interneta dizaineru veikals.
„Sākums nebūt nebija viegls, un darbs ar māksliniekiem vispār nekad tāds nav. Tā kā pirms tam strādāju Baltijas modes federācijā, daudz mākslinieku pazinu pati. Ar pārējiem iepazinos laika gaitā. Ar katru veicu individuālas sarunas, meklēju optimālās sadarbības iespējas. Joprojām ir dizaineri, kuru darinājumus pie mums nevar iegādāties, taču strādājam, lai to mainītu,” teic direktore. Šobrīd creativelatvia.com var iegādāties ap 40 dažādu zīmolu apģērbus, rotas un aksesuārus.
Atturība pret modes dizaineriem
Atskatoties uz aizvadītajiem diviem gadiem pavisam jaunā biznesā, L.Bizune kā vislielākās grūtības un izaicinājumus min tieši Latvijas sabiedrības negatavību uzņemt modes dizaineru apģērbus.
„Latvijā vēl arvien dizaineru preces nav populāras un netiek nēsātas. Ir pavisam neliela sabiedrības daļa, kurai ir svarīga preces ražotājvalsts, unikalitāte un kvalitāte. Ja, biznesu uzsākot, domājām, ka uzreiz strādāsim tikai ar ārzemju tirgu, tad reālajā dzīvē pirmie divi gadi praktiski aizritējuši, informējot sabiedrību tepat Latvijā,” atzīst vadītāja.
Viņa atklāj, ka tikai tagad, pēc divu gadu pastāvēšanas, uzņēmums ir gatavs atvēzēties ārzemju tirgu iekarošanai. Tas ir arī nākamais lielais izaicinājums, ko viņa gatavojas pieņemt šoruden.
Kādēļ ir tik lieli aizspriedumi par Latvijas modes dizaineru darinājumiem? Viens no biežākajiem iemesliem – cenas. Vietējā sabiedrība pieradusi pie Ķīnā ražotajām precēm, ar kurām pilni veikali, un pie attiecīgā cenu līmeņa. Tikpat maz patērētāji būtu gatavi maksāt arī par dizaineru radītajiem apģērbiem, bet tas nav reāli.
„Ir jāsaprot, ka Latvijas dizaineru preces ir roku darbs, un pārdošanā tās ir mazā tirāžā. Tās ir kvalitatīvas un unikālas. Priecē fakts, ka palēnām Latvijas modes cienītāju kļūst arvien vairāk,” stāsta uzņēmēja.
Par to liecina arī internetveikala preču apgrozījuma dinamika un iespēja attīstīties. Visvairāk šobrīd gan tiek pirkti aksesuāri – somas, jostas, rokassprādzes, „iPad” maki, datoru somas, portfeļi un mapes.
„Ja nevar iegādāties dizaineru radītu tērpu, tad pērk aksesuārus. Interesanta tendence – vīrieši dāvina savām dāmām dizaineru apģērbus. Vieni no pirktākajiem zīmoliem šobrīd ir „Buduart”, „Paiya” un „Salt”,” stāsta creativelatvia.com vadītāja.
Veiksmes pamatā – patiess azarts pret modi
„Mūsu veiksmes pamatā noteikti ir komanda. Esam tikai trīs cilvēki, bet visi ar sirdi un dvēseli modē. Degam par ideju – izplatīt Latvijas dizaineru darbus ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Tas ir svarīgākais veiksmes noteikums,” akcentē L.Bizune.
Bez Līgas uzņēmumā darbojas viņas brālis Kaspars, kurš ir veikala izveidotājs un interneta sistēmas administrators, kā arī Madara Zvejniece, kura rūpējas par uzņēmuma mārketinga un PR jautājumiem.
Patlaban creativelatvia.com ir pārmaiņu priekšā – rudenī interneta veikals ne tikai vēl vairāk lauzīsies ārzemju tirgū, bet arī iepriecinās apmeklētājus ar jaunu dizainu.
„Veicam „rebrendingu”. Veikals kļūs vēl skaistāks, profesionālās un ar plašākām tehniskajām iespējām,” atklāj direktore.
Jautāta, vai viņa pati nav plānojusi pievienoties Latvijas modes dizaineru pulciņam, ja reiz šī niša ir tik tuva, viņa atbild noraidoši.
„Māksliniekiem ir jārada, bet uzņēmējiem – jāizplata. Būt abās pusēs nav nemaz tik viegli un vai tas maz vajadzīgs? Esmu Latvijas dizaineru tērpu valkātāja un izplatītāja. Ar to man pietiek,” smaidot teic L. Bizune.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.