89 gadu vecumā Singajevska jūtas varen ņipra un fano par hokeju!

Ar gardu kliņģeri un astoņām svecītēm, ar sirsnīgiem pateicības vārdiem «Dinamo» hokejistiem, klātesošajiem un liktenim savas atmiņu stāstu grāmatas «Mans mūžs» atvēršanas svētkus «Arēnā Rīga» nosvinējis daudzu paaudžu vismīļākais Karlsons – leģendārā Vera Singajevska (89).

Ozoliņu atpazīst uzreiz

Tas, ka aktrise Vera Singajevska savas grāmatas piedzimšanas dienā savus draugus gaidīja «Arēnā Rīga», nebija nejauši – hokejs jau jaunībā kļuva par aktrises aizrautību. «Visa mana dzīve bijusi piepildīta ar teātri un mākslu visplašākajā nozīmē. Kad skatuve aizgāja, sirds alka pēc emocionāla pārdzīvojuma, un tā esmu pieķērusies hokejam. Tā ir tik aizrautīga un emocionāla spēle, ka aizpilda skatuves trūkumu. Jaunie puiši mani kā aktrisi nemaz nezina, bet man tas neliedz būt ar viņiem ciešā kontaktā,» stāsta Singajevska. Taujāta par favorītiem, māksliniece atteic, ka viena favorīta viņai nav, jo «katram ir savs raksturs», taču Sandi Ozoliņu gan Singa uzreiz atpazīst – pēc elegantā slidojuma. «Tik slaids un slīdošs solis ir tikai viņam! Laikam tāpēc, ka sācis ar daiļslidošanu,» viņa domā.

Kad Ņiživijs iemet «bullīti»

Grāmatas iznākšanu atbalstījis hokeja klubs «Dinamo Rīga». «Cilvēka dzīvē nejaušības atnes jaunus pārsteigumus un dod iespējas jaunām izpausmēm. Šādu pārsteigumu saņēmām arī pagājušajos Ziemassvētkos, kad, komandai atrodoties Špenglera kausa izcīņā, es biju palicis mājās un man bija tā laime no raidījuma «Panorāma» sižeta uzzināt, ka cienījamā māksliniece ir liela «Dinamo» komandas līdzjutēja. Mani pārsteidza viņas erudīcija un zināšanas: viņa zina katru spēlētāju, katra varējumu, pārdzīvo viņu nevarēšanu, priecājas, ja komandai veicas, un sevišķi priecājas, kad Ņiživijs iemet «bullīti»,» stāsta kluba ģenerāldirektors Zigmārs Priede. No šā sižeta uzzinājis, ka Iveta Mielava raksta grāmatu par Singajevsku, Priede pieteicies piedalīties tās tapšanā.

Pirmoreiz arēnas ložā

Vera Singajevska dzīvo kāda Barona ielas nama piektajā stāvā. «Manā acu priekšā Sporta pili uzcēla un manā acu priekšā nojauca. Nu laukums stāv kā atvērts zārks. Redzēs, ko tur tagad guldinās...» aizdomājas aktrise.

Kad savulaik uzzinājusi, ka tukšajā laukumā, kur auga zāle un nezāles, cels Sporta pili, viņa cerējusi, lai tam neuzliek jumtu – hokeja spēles tad varētu pa logu skatīties... Jumtu uzlika, un nekas cits neatlika, kā iet pāri ielai. Singajevska atzīstas: hokejs ir viņas narkotika, un viņa nevar izlaist nevienu spēli. Uz spēlēm gan vairs neiet, bet pie televizora bļauj, kliedz, priecājas un dusmojas. «Man «Dinamo» puiši kā audžudēli – pārdzīvoju viņu traumas un priecājos par veiksmēm.»

Grāmatas prezentācijas dienā aktrisei tika sarūpēta iespēja priecāties par «Dinamo» uzvaru (pār somu «Espoo Blues») – Singajevska pirmoreiz sēdēja «Arēnas Rīga» ložā un braši sauca: «Sa-rauj! Sa-rauj!»

Krusttevs.com redakcijas kolektīvs novēl Singai možu garu un stipru veselību!

Krusttevs.com, Vakara Ziņas