Erots 2020
RezervesDALAS24.lv

Smalkais stils / Smalkais stils

Latviešu primadonna Lilita Ozoliņa klusiņām nosvinējusi skaistu jubileju

Latviešu primadonna Lilita Ozoliņa klusiņām nosvinējusi skaistu jubileju
Foto: Vakara Ziņas un publicitātes foto (Gunārs Janaitis)
· 25.11.2012. 11:00

Režisori Lilitu Ozoliņu mīl, skatītāji apbrīno un dievina, bet teātra un kino mākslas profesionāļi augstu vērtē aktrises māksliniecisko sniegumu.

 

Klusi, bez liekas pompozitātes un mediju klātbūtnes savu 65. dzīves jubileju tuvinieku un kolēģu vidū nosvinējusi daudzu skatītāju iemīļotā skatuves māksliniece, latviešu teātra un kino zvaigzne Lilita Ozoliņa. No publicitātes viņa gan vairījās, ko arī respektējam.

 

Pateicība sargeņģelim


Dzimšanas diena Lilitai Ozoliņai bija pirmdien, 19. novembrī, un savā svētku reizē viņa pati sev bija sarūpējusi pirmizrādi – krievu autora Vladimira Kļimenko lugas «Mēdeja. Teātris» jauniestudējumu, kas esot aktrises dāvana skatītājiem un pateicība sargeņģelim par likteni. Līdzās jubilārei uz skatuves bija arī jaunā aktrise Ieva Segliņa un mūziķis Kārlis Auzāns, jauniestudējuma mūzikas autors.

Par savu likteni Lilita Ozoliņa sargeņģelim nudien nevarētu sūdzēties. Teātrī viņa ienāca 1966. gadā, pabeigusi Dailes teātra 4. studiju, un viņai nekad nav trūcis skaistu lomu ne uz teātra skatuves, ne kino, kur viņa nokļuva jau 1967. gadā – Veltas lomā režisora Aloiza Brenča spēlfilmā «Kad lietus un vēji sitas logā». Režisori viņu mīl, skatītāji dievina, teātra un kino mākslas profesionāļi augstu vērtē māksliniecisko sniegumu. Par to liecina arī daudzās atzinības un apbalvojumi: Latvijas Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums (1981), PSRS valsts prēmija – par Martas lomu filmā «Ilgais ceļš kāpās» (1983), «Spēlmaņu nakts» balva kā gada labākajai aktrisei – par Alises lomu A. Strindberga lugā «Nāves deja» Rīgas Krievu drāmas teātrī (1996), Lilitas Bērziņas balva (2008) un Triju Zvaigžņu ordenis (2009).

 

Labāk valšķīgā Vija, nevis pareizā Marta

 

Kino skatītāju atmiņā mūžam dzīva būs Lilitas Ozoliņas Marta filmā «Ilgais ceļš kāpās» (1980), kas tiek uzskatīta par viņas populārāko kino lomu un ar kuru viņa Latvijas vārdu nesusi pāri mūsu valsts robežām. Bet interesanti, ka viņai pašai svarīgākā no filmām esot «Ezera sonāte», kur viņa spēlēja galvenās varones Lauras (Astrīda Kairiša) vīra māsu Viju – jo pēc filmas uzņemšanas pasaulē nāca aktrises meita Liliāna. Atsaucot atmiņā šo laiku, Lilita Ozoliņa pirms kāda laika intervijā «Neatkarīgajai» stāstīja: «Bija jau rudens, vakari bija vēsi, un, filmējot ainu lietū, Astrīda nopietni saaukstējās. Ārstēšanās ievilkās apmēram pusotru, divus mēnešus, precīzi neatceros, bet man šis laiks bija ļoti svarīgs – es nevarēju gaidīt! Un tad, kad Astrīda atkal atgriezās filmēšanās laukumā, mani varēja filmēt vairs tikai līdz krūtīm − lai neredz vēderiņu...» Daktere bijusi ļoti sašutusi, ka aktrise filmējas, gaidot bērniņu. «Viņa teica, ka esmu bezatbildīga un vieglprātīga māte. Jo man bija jāiet ūdenī, jāpeld, un rudens pusē ūdens jau bija pavēss. Bet viss beidzās ļoti labi!»

 

Vakara Ziņas, Krusttevs.com