Astašenko esot pārdozējis narkotikas nelaimīgas mīlestības dēļ. Līķis atrasts gluži blakus...

Nav daudz latviešu spēlētāju, kas spēlējuši NHL. Un diemžēl viņu paliek arvien mazāk. Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkiem pāragri no dzīves atvadījās hokejists Kaspars Astašenko.

Slavenais hokejists atrasts miris vairākas dienas pēc tikšanās ar kādu meiteni. Tieši viņa, iespējams, ir pēdējais cilvēks, kas kontaktējās ar Kasparu - raksta portāls Vipi.lv, kura rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka sportists 19. novembrī devies ciemos pie draudzenes, ar kuru viņu saistījušas romantiskas attiecības. Portāls uzsver, ka hokejistam bijusi salauzta sirds un viņš bijis nelaimīgi iemīlējies šai sievietē, kuras kāpņutelpai blakus atrada Astašenko līķi.

Brīvdienu žurnālam Vakara Ziņas izdevies nointervēt hokejista tēvu, kurš arī dod nelielu ieskatu par dēla nāves iemesliem un narkotiku atkarībām.

Paklūp, kad visam vajadzēja sakārtoties

Kaspara Astašenko tēvs Jānis Astašenko, ieradies uz sarunu ar »VZ«, nervozi aizsmēķē. Neesot smēķējis astoņus mēnešus, bet nu atkal atsācis. Pēc viņa stāstītā, Kaspara dzīve pēdējā laikā sākusi nokārtoties. Neilgi pirms traģēdijas viņš bija aizbraucis uz Luksemburgu pie dēla un bijušās sievas un paviesojās turienes hokeja saimniecībā. Luksemburgas hokeja funkcionāri bijuši pārsteigti, ka tāds cilvēks ir bez darba, un gribēja viņu redzēt savā saimniecībā, lai sāktu to attīstīt. Kasparam piedāvāta nauda, dzīvoklis, mašīna – lai sāk strādāt jau šogad. «Kaspars atbrauca atpakaļ uz Rīgu, un tik vien atlika kā gaidīt, kad atsūtīs lidmašīnas biļetes. Viņš jau krāmēja koferus un rakstīja programmu, kā attīstīt bērnu un jauniešu hokeju. Bija enerģijas pilns. 18. novembrī aizgājām paskatīties salūtu, bet nākamajā dienā, tā bija pirmdiena, sacījās aizejam pie kādas meitenes. Kas notika tālāk – pagaidām nezinu. Vai nu «norāvās», vai kā. Viņu atrada beigtu trīs kāpņutelpas tālāk no tās, kur tā meitene dzīvoja,» »VZ« stāsta Kaspara Astašenko tēvs.

Šķetinot atmiņas, Jānis Astašenko ik pa laikam aizdomājas «kā būtu, ja būtu»: ja nebūtu iepazinies ar savu šķirto sievu, ar kuru laulība izrādījās nelaimīga, ja būtu nonācis citā kompānijā... «Žēl, kā draugi var sakropļot dzīvi. Man pat bija bail viņu laist uz ielas. Vasarā, kad viņam bija problēmas ar atkarībām, iekārtoju Minesotas programmā, taču vienalga, kad viņš aizgāja uz kādu koncertu vai kur citur, vienmēr nervozēju, zvanīju. Telefons bieži neatbildēja. No rīta viņš parasti pārradās, nogulēja pusi dienas un devās uz zāli «pumpēties». Līdz pēdējam brīdim,» atceras Jānis, taču beigās nosaka: «Lai nu kā – Dievs viņu paņēma, un tagad viņi abi ar Kažu (Kārli Skrastiņu) tur augšā spēlē.»

Pilnu interviju ar Kaspara Astašenko tēvu lasiet šīs piektdienas žurnālā "Vakara Ziņas" .