Rīgas mērs sieviete. Vai tas iespējams?

Latvijas sievietes politikā kļūst arvien aktīvākas. Piemēram, visas trīs valdošās partijas Rīgas mēra amatam izvirzījušas daiļā dzimuma pārstāves. Taču, iespējams, politiķi šim svarīgajam krēslam atļāva izvirzīt dāmas, labi zinot, ka viņas to nemaz nevarēs iegūt - raksta portāls TVNET.

Izvirzīšana gan vēl nenozīmē ievēlēšanu 

Runājot par vadošo partiju izvirzītajām Rīgas mēra amata kandidātēm, sociālantropoloģe Aivita Putniņa sarunā ar portālu TVNET sacīja, ka daudzreiz sieviešu kandidatūras tiek izvirzītas vadošos amatos tad, ja ir maz iespēju, ka viņas tiks ievēlētas.

Arī šoreiz tas, ka visas koalīcijas partijas par galvaspilsētas vadītāju izvirzījušas dāmas, nenozīmē, ka kāda no viņām reāli arī ieņems šo amatu. .

.

Šajā gadījumā sievietei ir maz iespēju kļūt par Rīgas mēru

Teorētiski visām trim sievietēm ir iespējas cīnīties par Rīgas mēra posteni, taču realitātē jājautā, cik daudz (vai patiesībā maz!) partiju resursu šiem mērķiem tiek tērēts. .

Lai arī «Vienotības» virzītā Sarmīte Ēlerte ir daudz pazīstamāka, nekā Reformu partijas kandidāte Inga Antāne un nacionālās apvienības virzītā Baiba Broka, tomēr vēl ir jautājums par šīs pazīstamības nokrāsu - daudzi Ēlerti vērtē negatīvi. .

Savukārt sabiedrībā mazāk zināmajām politiķēm cīņa par Rīgas vadītāja amatu varētu būt divtik grūta.

Taču vienlaikus šīs sievietes savu izvirzīšanu var izmantot arī ļoti lietderīgi. Ja viņas darbosies argumentēti, pārdomāti un konstruktīvi, var panākt labus rezultātus pat tad, ja viņas netiek ievēlētas. Valdošo partiju pārstāves varētu vismaz strādāt, lai attīstītu konstruktīvu opozīciju un kritiku esošai Rīgas domes vadībai.

Putniņa vērtē, ka līdz šim neviena no minētajām politiķēm nav pieteikusi sevi ar īpaši pamanāmu un konstruktīvu piedāvājumu.

Sociālantropoloģe uzskata, ka daudz lielākas izredzes ieņemt Rīgas mēres amatu ir līdzšinējai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, jo sabiedrībā viņa ir labi zināma un pozitīvi vērtēta. «Sudraba būtu labs ieguvums jebkurai partijai.».

Taču Sudraba pati līdz šim publiski noraidījusi izteikumus par viņas piesliešanos kādam politiskam spēkam pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tāpat viņa apgalvo, ka negrasoties dibināt savu partiju. 

Domājot par Sudrabu kā par iespējamo Rīgas mēra amata kandidāti, jāatceras, ka viņa nekad nav darbojusies politikā. Viņas līdzšinējā darbība Valsts kontrolē novērtēta pozitīvi, taču tas negarantē, ka Sudraba būs laba politiķe

.

Lai arī Latvijas politikā darbojas diezgan daudz sieviešu, 2005.gada pētījums par sievietēm un vīriešiem politikā liecina, ka sieviešu vārdus bieži iekļauj vēlēšanu sarakstu vidū, kur ir mazāk iespēju tikt ievēlētam. .

To var salīdzināt ar situāciju kara laukā - vīriešus priekšā un aizmugurē, bet sievietes un bērnus - vidū. .

Latvijā nesaskata problēmas dzimumu līdztiesības jomā .

Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka daudzās pasaules valstīs ir problēmas ar dzimumu līdztiesības jautājumiem dažādās jomās, tostarp arī politikā. Tās saistītas ar vēsturiskiem un vērtību orientācijas aspektiem. Saistībā ar to daudz sieviešu jūtas atstumtas.

Taču Latvijā šī problēma jau ilgāku laiku nav aktuāla

Piemēram, pavisam nesen divas no trīs Latvijas augstākajām amatpersonām bija sievietes - Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. .

Nav ne brīnums, ne pārsteigums

Tādējādi Kaktiņš nesaskata neko ārkārtēju faktā, ka vadošās partijas Rīgas mēra amatam izvirzījušas sievietes. Tas nav arī pārsteidzoši vai brīnumaini. To nevar arī raksturot ar vārdiem «Kas to būtu domājis!». .

Drīzāk sieviešu izvirzīšanu Rīgas vadītāja krēslam var uzskatīt par normālu procesu.